-
Kritēriji, kad holdinga kompānijām var ‘skatīties cauri’
Jau iepriekš rakstījām, ka ES tiesa 2019. gadā taisīja nolēmumu t.s. “Dānijas” lietās par nodokļu atbrīvojuma piemērošanu dividenžu un procentu maksājumiem citas ES dalībvalsts holdinga sabiedrībām, kuras nav ienākuma faktiskais labuma guvējs. Minētajai lietai sekoja līdzīgas lietas Beļģijā, Francijā, Spānijā, Lietuvā, tādējādi radot viļņveida efektu citās ES dalībvalstīs.
Ko noteica šie ES tiesas spriedumi Dānijas lietās?
“Dānijas” lietās EST skaidroja, ka ES dalībvalstīm ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums liegt nodokļu atvieglojumu piemērošanu mākslīgām nodokļu struktūrām. Turklāt šis pienākums izriet no vispārēja ES tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma principa, kurš ir piemērojams arī tad, ja nacionālais likums neparedz īpašas pret-izvairīšanās normas.
6 kritēriji
Tiesa arī norādīja sešus kritērijus, kas var liecināt par mākslīgu nodokļu struktūru:
- uzņēmumu grupas struktūra tika izveidota, lai gūtu nodokļu priekšrocības;
- holdinga sabiedrība gandrīz visas saņemtās dividendes vai procentu ienākumu aizskaita sabiedrībai, kurai nav tiesību uz nodokļu atbrīvojumu;
- holdinga sabiedrība gūst nebūtisku ienākumu dēļ tās ienākuma sadales;
- vienīgā holdinga sabiedrības aktivitāte ir saņemtā ienākuma sadale, tai nav patstāvīgu pārvaldes orgānu, bilances, izmaksu, darbinieku un biroja;
- holdinga sabiedrība negūst labumu no saņemtā ienākuma dēļ uzņemtajām saistībām pret citām grupas sabiedrībām; un
- pastāv cieša saikne starp sarežģītiem finanšu darījumiem un struktūrām un jauniem nodokļu likumiem.
Tendence
Šodien jau varam runāt par tendenci pievērst arvien lielāku uzmanību uzņēmumu un darījumu ekonomiskajai būtībai, liedzot nodokļu atbrīvojuma piemērošanu maksājumiem holdingiem, kuriem nav ekonomiskās būtības. Nupat uz šo ES tiesu spriedumu bāzes Dānijas Augstākā tiesa lēmusi par patiesā labuma guvēja principu nodokļu konvencijās. Ko tieši Dānijas tiesa lēma? Jāpiebilst, ka šie nav parasti kādas ES valsts nacionālās tiesas nolēmumi – tiem kā šādu lietu flagmaņiem ar aizturētu elpu sekoja līdz visa nodokļu profesionālā pasaule.
Pirmais Dānijas Augstākās tiesas spriedums
Dānijas uzņēmums (zīmējumā – DK) 2005.g. izmaksāja dividendes savam mātes uzņēmumam Kiprā (CYP), kas dienu vēlāk izmaksāja mātei Bermudās (BER), kas pēc 5 mēnešiem (2006.g.) to pašu summu izmaksāja kā dividendes savai mātei ASV (US). Dānijas tiesa lēma, ka Kipras uzņēmums nav dividenžu patiesā labuma guvējs, jo tam nav neatkarīgu tiesību lemt pašam par šo dividenžu likteni. Tas, savukārt, liedz pieeju Dānijas – Kipras nodokļu konvencijas un ES Mātes-Meitas direktīvas priekšrocībām. Tiesa arī lēma, ka patiesā labuma guvējam ASV nav piemērojamas Dānijas – ASV nodokļu konvencijas priekšrocības, jo dividendes ceļoja cauri starpniekiem un Bermudā pagāja 5 mēneši, līdz uzņēmums nolēma izmaksāt dividendes uz ASV. Tādēļ dividendēm piemērojams Dānijas ieturējuma nodoklis.
Lietā bija arī otrs dividenžu maksājums, par ko Dānijas uzņēmums lēma 2006.gadā, bet izmaksāja uz Kipru vien 2010. gadā, kad to uzreiz arī pārskaitīja tālāk uz Bermudām. Šajā gadījumā Dānijas Augstākā tiesa piekrita piemērot Dānijas – ASV nodokļu konvencijas priekšrocības un nepiemēroja ieturējuma nodokli, jo nodokļu maksātājs pierādīja, ka šīs dividendes bija daļa no sākotnējām dividendēm, ko 2006.gadā Bermudu uzņēmums izmaksāja ASV mātei.
Var, bet tomēr nevar
Interesanti, ka nodokļu maksātājs atsaucās uz Dānijas Nodokļu ministra (jā, viņiem tāds ir) teikto, ka no Dānijas ieturējuma nodokļa iespējams izvairīties, izveidojot holdinga uzņēmumu kādā no ES dalībvalstīm. Tomēr tiesa norādīja, ka šis izteikums neparedz ļaunprātību ar mērķi izvairīties no Dānijas nodokļa.
Otrais Dānijas Augstākās tiesas spriedums
Otrajā lietā virknei privātā kapitāla fondu piederēja Luksemburgas akciju sabiedrība (zīmējumā – SA), kam piederēja virs 99% Luksemburgas komandītsabiedrībā (SCA), kam, savukārt, piederēja 59,1% Dānijas sabiedrībā (DK). 2011.g., pāris mēnešus pirms dividenžu izmaksāšanas no Dānijas uz Luksemburgu, Dānijas uzņēmums saņēma no nodokļu administrācijas uzziņu, ka dividendēm piemērojams ieturējuma nodoklis. Pēc pāris mēnešiem Dānijas uzņēmums izmaksāja dividendes, ieturēja nodokli un apstrīdēja uzziņu vietējā Nodokļu strīdu komisijā. Tas, starp citu, būtu ļoti vēlams arī Latvijā, brīžiem redzot uzziņu kvalitāti. Uzziņām arī derētu ieviest maksu, kā tas ir Igaunijā u.c. ES valstīs, kas arī uzlabotu uzziņu kvalitāti un tādējādi – investīciju klimatu valstī. Un tādu Nodokļu strīdu komisiju jau mums sen vajadzēja, lai tik daudz nevajadzīgu strīdu nenonāk tiesās.
Ak jā, kur mēs palikām.. Nodokļu strīdu komisija nolēma, ka nodokli tomēr nav jāmaksā un valsts ieturējuma nodokli atmaksāja. Tomēr administrācija šo lēmumu apstrīdēja tiesā. Dānijas uzņēmums tiesā apgalvoja, ka Luksemburgas dividenžu saņēmējs ir menedžmenta kompānija, kas pati pieņem lēmumus par dividenžu tālāko likteni. Tomēr tiesa tam nepiekrita un uzskatīja, ka vienīgi investīciju fondu investori uzskatāmi par dividenžu PLG, kurus Dānijas uzņēmums tā arī nav atklājis (jo diez vai tie pat Dānijas uzņēmumam ir zināmi). Tādēļ konvencijas vai direktīva neatbrīvo dividendes no nodokļa arī šajā gadījumā.
-
Vai nav labs paraugs nodokļu pārkāpumu sankciju sistēmai?
Vakar FT publicēja labu rakstu par nodokļu sankcijām Lielbritānijā, kas liek aizdomāties par mūsu sistēmas problēmām!
Soda nauda
Lielbritānijā pastāv 4 dažādas nodokļu soda naudu kategorijas:
- Ja esat pieļāvis patiesu kļūdu un veicis saprātīgas darbības, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksājumi ir pareizi, soda nauda netiek iekasēta.
- Ja kļūda tiek uzskatīta par neuzmanīgu, kas likumā definēta kā “saprātīgas rūpības” neievērošana, ņemot vērā nodokļu maksātāja sarežģītību, maksimālais sods ir 30% no maksājamā nodokļa. Minimums ir nulle, ja jūs vispirms atklājat HMRC, vai 15%, ja rīkojaties pēc tam, kad viņi vēršas pie jums.
- Ja kļūda ir apzināta, bet nav slēpta, maksimālais sods ir 70% un minimālais sods ir 20%, palielinoties līdz 35% par izpaušanu, ko ierosina HMRC.
- Ja tas tiek uzskatīts par apzinātu un slēptu, iespējams, ja nodokļu maksātājs ir viltojis rēķinu vai sniedzis maldinošu informāciju, maksimālais sods būtu 100% un minimālais sods 30%, palielinoties līdz 50% par tūlītēju izpaušanu.
Valstu, kurās noslēpta nauda, kategorijas
Ja nauda no Lielbritānijas nodokļu piemērošanas noslēpta ārzemēs, sods atkarīgs no 3 dažādām valstu kategorijām, no kurām par ofšoros noslēpto naudu lielākie sodi. Turklāt, ofšoru saraksts ir daudz plašāks, kā Latvijā un ES. Minētās 3 kategorijas un par to piemērotie sodi ir sekojoši.
- ASV un lielākajā daļā Eiropas valstu – tādi paši sodi kā Apvienotajai Karalistei;
- kategorijas teritorijām, kas aptver lielāko daļu citu vietu, ir paredzēts augstākais sods 45 procenti apmērā par neuzmanību un 150 procenti par apzinātu un slēptu kļūdu (valstu uzskaitījums ir vien 1. un 3. kategorijām, bet 2. kategorijā ir visas pārējās);
- kategorijas teritorijām, kurās ietilpst Monako un citas šeit uzskaitītās valstis, maksimālais sods ir 60 procenti par neuzmanību un 200 procenti par apzinātu un slēptu kļūdu.
Noilgums
Pie mums visiem nodokļu pārkāpumiem (izņemot, ja iestājas kriminālatbildība) ir 3 gadi. Transfertcenu pārkāpumu gadījumos – 5 gadi. Lielbritānijā vispārējais noilgums ir 4 gadi, ja nodokļu maksātājs kļūdījies, 6 gadi – ja bijis bezrūpīgs un 20 gadi par apzinātām darbībām nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas.
Nokavējuma nauda (%)
Kavējuma procentus Lielbritānijā aprēķina, piemērojot Anglijas Centrālās bankas likmi (tagad 3,5%) + 2,5% vai +6%. Tātad – vai nu 6% vai 9,5%. Mums likme ir jau sen pārāk liela -18.25%. Ja kāds uzņēmums ir samaksājis lielu summu kā nokavējuma naudu, labprāt apspriestu iespējas šo normu apstrīdēt Satversmes tiesā kā prettiesisku.
-
Vai visi ir saistīti ar slepenu vienošanos?
Saistītas personas — divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas (izņemot kapitālsabiedrības, kuru saistību veido valstij vai pašvaldībai tieši piederošas kapitāla daļas vai akcijas) vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:.. starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus.
Absurds! Absurds?
Pagājušā nedēļā pārstāvēju klientu tiesā. VID stratēģija sākumā likās absurda – pateikt, ka uzņēmums pircis preces par paaugstinātu cenu un tam ir nozīme, jo puses bijušas saistītas ar slepenu norunu. Tas likās absurdi, jo tad jau VID par jebkuru darījumu var izmest šādu apgalvojumu un jebkuru darījumu cenu tādējādi iespējams apstrīdēt. Kā zināms, negatīvu faktu loģiski nav iespējams pierādīt – ka man nav bijusi šāda slepena vienošanās. Tāpēc man bija priekšstats, ka šāds VID apgalvojums ir tukša salmu kulšana, kamēr VID nav attiecīgu pierādījumu par šādas slepenas vienošanās esamību – vismaz e-pasti vai whatsapp sarakste. Taču pāris nedēļu laikā manā redzeslokā nonāca vēl 2 dažādas lietas (abas – krimināllietas), kur arī esot pielietota šī taktika. Turklāt, man teica, ka vienā no tām – uz šāda pamata uzbūvēts viens nu jau pavecāks notiesājošs spriedums. Tā bija zīme, tāpēc nolēmu šo lietu papētīt sīkāk.
Ko lēma Senāts?
Senāts patiesībā lēma ļoti loģiski un tas manuprāt nekādā veidā neapstiprina iepriekš minēto VID izvirzīto absurdo tēzi. Proti, kāda SIA (A) bija 3 dalībnieki (V, B un Z). SIA V vēlējās pārdot savas daļas pārējiem diviem (vēl pirms 2018.g. UIN reformas). Tā vietā, lai slēgtu vienkāršu darījumu, SIA V izvēlējās pārdot A daļas SIA V dalībniekiem par nominālvērtību un dienu vēlāk – SIA V dalībnieki pārdeva daļas SIA A pašam SIA A par vairāk kā 10x lielāku cenu. To visu centos uzzīmēt shēmā, kas redzama šī bloga sākumā. Shēma ir tiešām muļķīga un atgādina Ventspils uzņēmumu darījumus Mežonīgajos Latvijas Rietumos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tik privātpersonu vietā ieliekot ofšorus. Diezgan loģiski, ka VID un tiesa drīkst šādos gadījumos 2 darījumus uzskatīt par vienu pēc to ekonomiskās būtības. Rezultātā – tiesa piedzina zaudēto UIN (no fiziskām personām!) un katram no 3 vainīgajiem (fiziskām personām) bija jāsamaksā ap EUR 14k sodu. Nice! Žēl arī, ka visas puses tam tērējušas tik daudz laika u.c. resursu.
Rīcība muļķīga un sods pamatots. Tik manis pieminētajā problemātikā tas nekādi VID rīcību nepamato. Ņemam popkornu un vērojam notikumu turpmāko attīstību. Tie, kas nevēlas ko svarīgu palaist garām, var pierakstīties te uz šo nodokļu blogu saņemšanu pastkastītē.
-
Meliem īsas kājas
Nu jau kopš vasaras varam sekot līdz nodokļu skandāla epopejai Lielbritānijā ar turienes bijušo finanšu ministru N. Zahawi. Ilgi nepievērsu tam uzmanību, jo likās, ka tas ir Lielbritānijas iekšējais jautājums. Tomēr tas pat pēc 1/2 gada arvien tik pieņemas spēkā, tāpēc nolēmu tomēr iedziļināties.
Kas tad notika?
Nodokļu guru Dan Neidle pievērsa plašākas publikas uzmanību tam, kā toreizējais finanšu ministrs izvairījies vismaz no ap GBP 3,7 milj. kapitāla pieauguma nodokļa samaksāšanas Lielbritānijas budžetā. Nepretendējot uz perfektu faktu izklāstu un neejot visu notikumu detaļās, tālāk ir īss apkopojums, kā saprotu lietas būtību no paša Neidle veiktā lietas hronoloģiskā apkopojuma. Papildus nodokļu jautājumiem interesenti turpat var papētīt notikumu attīstību, kur dažādi lielie mediji ir veikuši savas izmeklēšanas un ministra advokāti draudēja iesūdzēt Neidle tiesā par apmelošanu.
Shēma
No stāsta apkopojuma var noprast, ka ap 2000. gadu Zahawi izveidojis startapu YouGov, kura 42,5% daļas pieder Gibraltāras uzņēmumam. Gibraltāras uzņēmumu, savukārt, kontrolē trasts, kuru kontrolē Zahawi tēvs. Neidle uzskata, ka struktūra izveidota mākslīgi ar mērķi izvairīties no Lielbritānijas IIN, tādēļ Zahawi pašam bija jāsamaksā šo nodokli par YouGov kapitāla daļu pārdošanu. Respektīvi, nav cita ekonomiska pamatojuma veidot uzņēmumu Gibraltārā, kā vien izvairīties no nodokļiem Lielbritānijā. Gibraltāras uzņēmumam nav jāmaksā nodokļus Gibraltārā no attiecīgā kapitāla pieauguma. Sākumā šie likās tikai pieņēmumi. Tomēr ar laiku faktu cilpa savilkās ciešāk. Piemēram, no kādiem YouGov publiskā piedāvājuma (IPO) dokumentiem izrietēja, ka ministrs kā beneficiārs ir jau iepriekš saņēmis dāvanu no attiecīgā trasta.
Nodokļu administrācijas informācijas atklātība
Sākotnējo pieprasījumu turienes nodokļu administrācijai (HMRC) Neidle aizsūtīja, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, kas ļauj jebkurai personai pieprasīt no publiskas personas jebkuru informāciju, kas ir viņu rīcībā. Tas neaprobežojas tikai ar oficiāliem dokumentiem un aptver, piemēram, melnrakstus, e-pastus, piezīmes, telefonsarunu ierakstus un videonovērošanas ierakstus. Starp citu, Latvijā arī ir šāds likums un pat samērā plaša tiesu prakse. Kādā no šādām tiesu lietām pat skaidrots sīkāk, ka tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu.
Izlīgums
Vien pēc pāris mēnešiem amatā Zahawi atkāpās no ministra amata. 2023.gads sākās ar ziņām, ka Zahawi ir vienojies ar HMRC par minētā nodokļa un sankciju apmaksu. Šajā BBC televīzijas sižetā Neidle stāsta, ka pirms dažiem gadiem Zahawi ir saņēmis at GBP 27 milj. no YouGov, bet nav tos deklarējis HMRC. Pats Zahawi to skaidrojot joprojām kā tēva saņemto naudu, kaut gan beigās paziņojumā Telegraph viņš pats apgalvo, ka bijis YouGov līdzdibinātājs.
Kā nošķirt administratīvo no kriminālprocesa?
Neidle skaidro, ka ja tā viennozīmīgi būtu paša Zahawi nauda, tad būtu pamats vērtēt kriminālatbildības piemērošanu. Neidle intervijā BBC ļoti labi paskaidro robežu – HMRC izlīguma pārrunu laikā droši vien nav varējusi iegūt pierādījumus par apzinātu rīcību ar nolūku izvairīties no nodokļiem, ko viņi pēc tam varētu pierādīt tiesā. Šo pēdējo tēzi, cerams, VID attiecīgie speciālisti ierāmēs, lai nošķirtu – kad iet uz administratīvo procesu, kad slēgt izlīgumu un kad iet uz kriminālprocesu. Uz kriminālprocesu tagad sāk iet visādas brīnumainas nodokļu lietas, par kurām tiesnešiem ir maza pieredze un izpratne. Un sodi nodokļu krimināllietās kļūst arvien bargāki.
Par izlīgumiem – kā drīz būs?
Turklāt, esmu pārliecināts, ka nav vairs tālu diena, kad VID samērā regulāri slēgs reālus izlīgumus (nevis tos, kur nodokļu maksātājam jāpiekrīt VID uzrēķinam, lai tiktu vaļā no sankcijām), lai bizness varētu veikt tālāk biznesu, nevis gadiem tiesātos. Ironija, bet šajā gadījumā izlīgums bija tieši par to, ka samaksājot pamatsummu, HMRC nepiemēroja soda naudu. Te, starp citu, pieejamas HMRC vadlīnijas, kā Lielbritānijā slēdzami izlīgumi.
Brīvprātīga atzīšanās
Starp citu, lai šo jomu sakārtotu, Latvijā nepieciešami arī speciāli noteikumi par t.s. voluntary disclosure. Tātad, cilvēkiem un uzņēmumiem jābūt skaidrībai – ja esmu sapratis, ka pirms 2 gadiem man vajadzēja samaksāt nodokli, kas man par to būs, ja samaksāšu tagad. Piemēram, vakar zvanīja čoms, kurš sapratis, ka IIN par akciju pārdošanu vajadzēja jau deklarēt pirms 1/2 gada, nevis ar gada deklarāciju, kā viņš bija iedomājies. Viņš sāka gūglēt un sabijās, atradis, ka piemērojams arī līdz EUR 30 000 administratīvais sods. Pēc sarunas ar mani izrādījās, ka velns nav tik melns – papildus nodoklim piemērojama vien nokavējuma nauda 18,25% gadā, ko pēc IIN deklarēšanas EDS aprēķina automātiski. Tomēr situācijas mēdz būt daudz sarežģītākas – ja jāpiemaksā par pirms gada importētām precēm, vai sociālo, ko drīkst koriģēt ne vairāk kā reizi (un ja tas ir jau koriģēts?), vai jāsamaksā par pagātni, kad juridiskā persona vēl nemaz nebija dibināta, bet ārzemju uzņēmuma darbinieki Latvijā bija aizrāvušies ar kreatīvām darba attiecību shēmām..
Kā var pieķert arī Latvijā?
Visbeidzot, biznesam jāielāgo, ka informācija arvien vairāk cirkulē ne vien starp nodokļu administrācijām, bet arī citos virzienos (bankas ziņo VID par Latvijas rezidentiem, administrācija var sniegt info žurnālistiem, no šī gada digitālās platformas ziņo par tajās strādājošiem pārdevējiem, pat advokātiem un grāmatvežiem ir gadījumi, kad jāziņo VID). Nodokļu vajadzībām tuvu pieņemšanai ir Čaulas uzņēmumu nodokļu direktīva, kas ļaus skatīties cauri uzņēmumiem bez ekonomiskās būtības. Eiropa ir pilna jau tagad ar tiesu lietām, kurās pat bez minētās direktīvas tiesa nodokļu vajadzībām ignorē starpniekus un skatās uz lietas būtību. Tādēļ laiki, kad iespējams paslēpties aiz kādas korporatīvas čaulas, iet uz beigām. Korporatīvajās struktūrās jāvalda principam – mazāk ir vairāk.
-
Ja pārceļas strādāt uz Nīderlandi, bet Latvijā paliek nekustamais..
Tikko atnāca neliels jautājums.
Jāni, labdien!
Rakstu Jums pēc E.R. ieteikuma, lai lūgtu konsultāciju par iespējamo dubulto nodokļu aplikšanas risku – Latvijas Nīderlandes kontekstā. Ar 2023.g. janvāri mana ģimene (es kā vienīgais vecāks un 1 gadu vecs bērniņš) pārceļamies uz Nīderlandi, kur no februāra uzsākšu darba attiecības ar Nīderlandē reģistrētu uzņēmumu. Saskaņā ar Nīderlandes likumdošanu, plānoju no pirmās dienas reģistrēties tur kā rezidents nodokļu maksātājs (un, ja būs iespējams, saņemt 30% ienākumu neaplikšanu ar nodokli, kā strādājošs ārzemnieks, kas pārcelies darba dēļ). Latvijā tikmēr tiks izīrēts man piederošs īpašums, un īres maksa būs mans vienīgais ienākums Latvijā. Gada ienākums nepārsniegs 8k€. Līdz šim esmu bijusi bērnu kopšanas atvaļinājumā, negūstot nekādu ienākumu, izņemot valsts pabalstu vecākiem un bērnu kopšanas pabalstu.
Jautājums : kāds ir risks dubultai nodokļu aplikšanai, ņemot vērā šo situāciju? Vai ir papildus aspekti, kas būtu jāapsver, lai mazinātu šo risku?
Jau iepriekš paldies!
Ar cieņu,
A.R.
Labdien, A.R.!
Paldies par jautājumiem. Neatkarīgi no Jūsu rezidences valsts, saskaņā ar Latvijas – Nīderlandes nodokļu konvencijas 6.pantu ienākums no nekustamā īpašuma apliekas valstī, kur atrodas šis īpašums. Tāpēc par nekustamā īpašuma izīrēšanu iesaku īres līgumu piereģistrēt VID EDS, lai kvalificētos 10% IIN likmei. Gūtie ieņēmumi jāuzskaita reģistrā, kuru var kārtot gan papīra formātā, gan elektroniski. Ja visa samaksa tiek saņemta kontā ar pārskaitījumu, uzskaite nav nepieciešama. IIN jāmaksā Jums pašai vienu reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Saskaņā ar tās pašas konvencijas 15.pantu ienākums no darba attiecībām apliksies valstī, kurā Jūs strādāsiet – Nīderlandē.
Kaut arī šos jautājumus Jūsu nodokļu rezidence neskar, iesaku pārreģistrēt PMLP jūsu pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz adresi Nīderlandē. To var izdarīt elektroniski. PMLP mājas lapā ir paskaidrots, kādā veidā to var izdarīt un tur ir arī attiecīgā iesnieguma veidlapa. To jāizdara 3 mēnešu laikā kopš pārcelšanās. Tad arī nodokļu vajadzībām nebūs jautājumi par dubultu nodokļu piemērošanu, jo nebūsiet vairs Latvijas nodokļu rezidente, jo uz priekšu, kā saprotu, Jums neizpildīsies Latvijas nodokļu rezidences kritēriji: 1) deklarētā dzīvesvieta Latvijā vai 2) uzturēšanās Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā.
Veiksmīgu pārcelšanos un turēšu īkšķi, lai lielās pārmaiņas dzīvē nes laimi.
Ar sveicieniem,
Jānis
-
Tax Stories – Porus Kaka (India) – earning the trust of judges
In this Tax Stories episode I chat with Porus Kaka who is a tax world celebrity, a former president of IFA globally, now Honorary President, the 1st IFA president from Asia in it’s ~85 years’ history. Porus is a Senior Advocate (India) and a Barrister (England and Wales), a trustee at IBFD, completed his LL.M from Harvard Law School. His specialisation is TP litigation, direct and international tax. He is ranked by Chambers & Partners consistently as one of India’s leading Senior Tax Advocates and quoted as “The International Face of Indian Tax Practice”. Also the International Tax Review recognised Porus as one of India’s Leading Tax Counsels.
We need humour, but..
We started the chat about jokes that heavy tax topics need jokes now and then to keep the audience alive, but the difficulty now is that it’s dangerous to joke about more and more topics, especially if you are IFA president.
Strong role models
Porus father was an advocate so he new very early that he wants to be a tax lawyer as well. Also the senior Porus was lucky to be able to work for one of the leading individuals in India early on in his career. At the same time (1991/92) India opened up to the world, and it gave an opportunity to practice internationally.
Senior Advocate
It was interesting to learn that in India Senior Advocates are appointed by judges and they are supposed to say what is right even if it’s not in the best interests of the client. The Chambers of Porus Kaka – although it’s lead by a Senior Advocate, the junior advocates work independently on their own cases.
Ways to develop a tax litigation practice
Just like in the previous Tax Stories episode Pekka Puolakka told us, also Porus confirmed the same view that there are no shortcuts – a great volume of work is needed. Advocates also need to earn trust by judges that you are competent to be successful in the courts. Porus also learned from his father that at least ½ h a week one needs to spend reading aloud to develop the public speaking (diction) skills.
Transfer pricing
TP came to India in 2002 when everybody was thrown into a swimming pool and everyone dealing with TP learned how to swim in a relatively short time. This developed TP litigation practice where “one can find in India’s judicial orders perhaps at least one judgment on every troublesome issue under the sun”. Porus thinks that OECD TP Guidelines become more subjective and more favourable to the Revenue. He has also mentioned a ruling by an Australian court in 2020 that says that the Guidelines are sometimes “very highly generalised and… frustratingly opaque”. We discussed what’s behind those views.
Meeting Dalai Lama
Porus tried to meet Dalai Lama many times until one day the dream came true. Dalai Lama had such an aura that the whole day Porus after the meeting was just happy. They spoke about Porus and religion (Zoroastrians), and his customs. BTW, Dalai Lama has his Twitter account: @DalaiLama.
Vodafone tax case
Porus briefly expressed that Vodafone tax case might be an expensive (USD 2 bn, incl. USD 5.5 mil. in legal fees), but good lesson for India regarding retroactivity. Vodafone won an International arbitration tribunal in The Hague. In brief, India imposed a tax payment retroactively, but Vodafone successfully proved it was in breach of the investment protection treaty. In 2012, India’s top court ruled in favour of the telecom provider but the government changed the rules to enable it to tax deals that had already been concluded. To reduce future arbitration claims, India has ended such agreements with over 50 countries and is working on a new law (in 2020) to protect foreign investors by offering relief from possible policy changes even as it upholds the right to tax them.
Pillar 1
With Pillar 1 it is clear that companies nowadays can earn without a permanent establishment. Therefore Porus is a bit surprised how little debate there currently is on Pillar 1. However, if there is no global solution the fear is that countries with their own Digital services taxes being outside the tax treaties will create a system that moves from non-taxation to double taxation. The other tax reality Porus was stressing is that with every tax treaty countries actually give up a bit of their sovereignty.
~75% of international tax & TP cases globally come from India
India seems to be quite advanced in tax theory thought development. This could be a good hint to the tax community from around the world when they need additional ideas and precedents for their cases.
-
NVO PVN atskaitīšanas līkloči
Jau iepriekš rakstīju par nodokļu negācijām NVO sektorā, tomēr PVN atskaitīšanas jautājumi ar zināmu regularitāti turpina ienākt no dažādiem NVO pārstāvjiem. Dažas no šādām diskusijām ar sarežģītāku nianšu piešprici pat VID turpina risināt tiesas zālēs. Tādēļ brīžiem rodas pat iespaids, ka NVO sektors ir iebaidīts attiecībā uz tā tiesībām atskaitīt PVN.
Pamatprincips PVN atskaitīšanai
Taču pamatprincips tur ir samērā vienkāršs. Attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām galvenais, lai iegādātie pakalpojumi un preces ir iegādāti saimnieciskās darbības ietvaros ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, neatkarīgi no iegādes finansēšanas avota.
ES tiesas 2015.g. precedenta atziņas
- Tas, ka sabiedrības saimniecisku darbību varētu veikt tikai kā ieņēmumus radošu papildu nodarbi, neliek apšaubīt ilglaicīgu ieņēmumu esamību.
- Lai uzskatītu, ka veikta īpašuma izmantošana, lai gūtu no tā ienākumus, nav nozīmes tam, vai šī izmantošana tiek veikta peļņas nolūkā vai ne.
- Tas, ka veiktās investīcijas lielā mērā finansētas no dalībvalsts un ES piešķirto atbalsta līdzekļiem, neietekmē to, vai pieteicēju veiktā vai iecerētā darbība ir vai nav saimnieciska. “Saimnieciskās darbības” jēdziens ir piemērojams neatkarīgi ne tikai no attiecīgo darījumu mērķiem un rezultātiem, bet arī no tā, kādu finansējuma veidu ir izvēlējies attiecīgais subjekts, ieskaitot arī valsts subsīdijas.
ES tiesas 2000.g. precedenta atziņas
- Kādā citā lietā tika analizēta situācija un jautājums, vai pastāv tieša saikne starp biedrības (golfa kluba) sniegtajiem pakalpojumiem un biedru gada abonēšanas maksu. Biedrības sniegtos pakalpojumus veido sporta aprīkojuma un ar to saistīto priekšrocību pastāvīga nodošana tās biedriem, līdz ar to starp gada abonēšanas maksu, ko maksā biedrības biedri, un pakalpojumiem, ko biedrība sniedz, pastāv tieša saikne.
- PVN ir jāpiemēro atbilstoši katram darījumam pašam par sevi, neatkarīgi no tā, kāds statuss vai licences ir piešķirtas pakalpojumu sniedzējam vai preču pārdevējam.
- Sporta biedrība, nododot tās biedriem sporta aprīkojumu un ar to saistītās priekšrocības, ir uzskatāma kā PVN maksātāja. Līdz ar to personas statuss – biedrība, nevar būt par pamatu, lai vērtētu, vai attiecīgā persona ir vai nav PVN maksātājs, t.i. persona, kas veic saimniecisku darbību.
Atskaitīšanu neietekmē ES finansējums
VID mājas lapā ir publicētas nodokļu maksātājiem izsniegtas saistošās uzziņas, kurās vērtētas situācijas, kad biedrība ir veikusi tādu darbību, kam PVN nav piemērojams un darbības nodrošināšanai izmantojis ES fondu finansējumu. Piemēram, VID vērtējis PVN piemērošanu atvasinātai publiskai personai, kas veic zinātniskās pētniecības darbu. Tās pamatdarbība ir fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes veikšana un to rezultātu izplatīšana mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā. Taču biedrība veic arī saimniecisku darbību. Tā ir arī piesaistījusi ERAF finansējumu. VID sniedzis viedokli – ja biedrībai ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kuri izmantoti tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, tad tai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.
VID pret sporta federāciju 0:1
Pagājušā gada vidū stājās spēkā tiesas spriedums, kurā federācija pēc 3 gadu strīda izcīnīja taisnību – tiesības uz daļu no priekšnodokļa par iegādātu sporta ekipējumu, lai ar to sniegtu reklāmas pakalpojumus (reklāma novietota uz ekipējuma). Vien biedrībai korekti jānodala – cik daudz ekipējums izmantojams sportam un cik – reklāmas pakalpojumu sniegšanai. VID apgalvoja, ka ekipējuma iegāde vispār nav saistīta ar federācijas saimniecisko darbību, tādēļ PVN ir atskaitāms vien par tiešo saistīto pakalpojumu iegādi – reklāmas logo izgatavošanu, tipogrāfijas pakalpojumiem par reklāmas izvietošanu, u.tml. Interesantāks jautājums bija par to, kā noteikt proporciju starp ekipējuma izmantošanu sportam un reklāmai? Taču tiesa šai jautājumā piekrita federācijas vērtējumam par 50/50 dalījumu, īpaši neizvēršot argumentāciju.
Reprezentatīvās a/m PVN – atskaitāms pat bez GPS!
Tādu pat proporciju tiesa piekrita piemērot arī automašīnu nomas PVN, pat ieskaitot nomas maksu pret reklāmas pakalpojuma maksu. Tiesa šai lietā mazliet iebrauca auzās (pavēra Pandoras lādi), jo 9 no 12 auto bija reprezentatīvie un tiem nebija GPS, bet “reklāmas pakalpojumi
faktiski tika sniegti katrā braucienā, neatkarīgi no automašīnas izmantošanas mērķa. Tātad, arī izmantojot automašīnu privātiem braucieniem, vienlaikus tika veikta saimnieciskā darbība, jo reklāmas pakalpojumi tika sniegti.” Noma + reklāma arī nav sponsorēšana ar uzlikumu, jo tiesa atsaucās uz ES tiesas spriedumu par tiesībām izvēlēties darījumu ar mazākajām nodokļu sekām! Taču interesanti, ka neskatoties uz to apgabaltiesas spriedumu VID šoreiz neapstrīdēja Senātam.Taču sporta biedrībām kopumā PVN jomā gaidāmas labas ziņas – sekojam līdz budžeta pakotnes pieņemšanai kaut kur tuvāk februārim.
Cirks ar ziedojumiem Ukrainai
Pagalam traki līkloči bijuši ar ziedojumiem uz Ukrainu. Kā zināms, aktīvi darbojos Uzņēmēji Mieram fondā, kura savāktie ziedojumi Ukrainai nu jau pārsnieguši EUR 4 milj. Par savāktajiem ziedojumiem UM iegādājas preces, ko ministrijas un vēstniecības norādījušas kā nepieciešamas, tās nogādājot pa ministriju un vēstniecību norādītajiem kanāliem. Latvijā iegādātajām precēm lūdzām pārdevējiem piemērot 0% likmi, jo mums ir eksportu apliecinoši dokumenti. Tomēr kādam no pārdevējiem VID rakstveidā nokonsultēja, ka 0% likme nav piemērojama. Tā nu UM maksāja PVN un cerēja to atskaitīt (jo preces tak eksportētas). Tomēr pēc mēnešiem garas sarakstes ar FM un VID nu beidzot abas iestādes nonāca pie vienota secinājuma, ka tomēr sākotnējais VID viedoklis nebija korekts un pārdevējam uz vietējo piegādi bija jāpiemēro 0%. Tagad nu pārdevēji un UM tērēs savus brīvprātīgos resursus, lai koriģētu visām piegādēm vietējo PVN uz 0% PVN. Tad pārdevēji atmaksās UM nekorekti iekasēto PVN un atprasīs no valsts nekorekti iemaksāto. Joprojām notiek diskusijas, kādēļ VID uzskata, ka ar 1 attaisnojuma dokumentu nepietiek eksporta apliecināšanai uz Ukrainu, pretēji MK noteikumos rakstītajam. Tikmēr Ukrainā cīnītājiem par šo PVN daļu iegādājamas siltās drēbes lieti noderētu..
-
Bībele par nodokļiem
Gada maiņa, it sevišķi arī personīgā, mēdz vilināt uz filozofiskām pārdomām. No kurienes nākam un uz kurieni ejam? Pateicoties nesenai sarunai ar Pekka Puolakka, uzdūros arī attiecīgām Harari grāmatām, kas šķiet atnākušas pie manis īstajā brīdī. Īstajā brīdī nākusi arī kāda Twitter ieraksta atziņa, ka vērtīgāk ir klausīties audio-grāmatas, nevis podkāstus, tādēļ beidzot uzdāvināju sev Audible aplikācijas abonementu.
Vai nav labi principi arī mūsdienām?
Pētot lietu būtību, vērts pievērsties pirmavotiem, piemēram – Bībelei. Ko tā saka par nodokļiem, atmetot lieko?
Daži nodokļu iekasētāji nāca kristīties, un tie viņam jautāja: “Mācītāj, kas mums jādara?” Nevāciet vairāk, nekā ir likumīgi, viņš viņiem teica.
Lūkas 2:12-13Svētais Pāvils raksta: “Tāpēc arī jūs maksājat nodokļus, jo varas iestādes strādā Dieva labā, pildot savus pienākumus. Maksājiet, ko esat viņiem parādā, maksājiet savus personīgos un īpašuma nodokļus. un izrādiet cieņu un godu viņiem visiem.”
Vēstule romiešiem 13:6-7Vecajā Derībā Exodus (izceļošanas) grāmata liek izraēliešiem atlikt daļu no savas labības kā “desmito tiesu“, ko atdot levītiem, kuri bija atbildīgi par Tabernakla un tempļa uzturēšanu.
Nodokļu sistēmā, kuras pamatā ir taisnīgums un taisnīgums, ir būtiski, lai slogs būtu proporcionāls to cilvēku spējām, kuri veic ieguldījumu.
Pāvests Jānis, 1961.g.Sveicieni visiem Cicerona 2128.dzimšanas dienā!
*Foto no grāmatas Rebellion, Rascals, and Revenue, ar kuras autoriem arī bija interesanta saruna.
-
Tax Stories – Pekka Puolakka (FIN) – lessons from father and IOT
In this Tax Stories episode I chat with Pekka who has spent more than 20 years with Sorainen law firm. After that he was the Managing Partner of EY Law Baltics for nearly 2 years. He has been my role-model and many others. I’d describe him more as an artist in his heart, a lawyer who speaks business language and a friend who understands people, knows how to pay attention & listen.
Making movies
We started the chat about Pekka’s hobby – making movies. In 2021 his movie was demonstrated in cinemas of Tallinn, which was a tribute to Charlie Chaplin’s the Kid, exactly 100 years after the original movie was released.
The Finland – Baltic common history
Pekka told a story about starting the law firm in Vilnius back in 1990s when a mafia type guy was working next doors. During summer time the windows were open and the lawyers could hear the guy giving orders to his subordinates. We also discussed the Finnish sauna tradition roots and the differences of Soviet occupation outcome after WWII – why the Baltics lost it’s independence, but the Finns didn’t. Despite the history Pekka sees the current Finnish investment regime fairly safe, so Finland joining NATO is more necessary for politicians that for businesses.
Lessons in life
Pekka’s father used to remind him that there are no shortcuts in life – those who work the most will succeed the most. For your book shelf Pekka recommends some nice titles as well:
- 21 Lessons for the 21st Century – by Yuval Noah Harari. The book promises to give answers to questions relevant to many, some of them we discuss in this podcast as well, like where we have come from and where we are going, how do computers and robots change the meaning of being human; how do we deal with the epidemic of fake news; are nations and religions still relevant; what should we teach our children? Here the author invites us to consider values, meaning, and personal engagement in a world full of noise and uncertainty.
- Homo Deus: A Brief History of Tomorrow – also by the same Yuval Noah Harari. Homo Deus explores the projects, dreams and nightmares that will shape the twenty-first century—from overcoming death to creating artificial life. It asks the fundamental questions: Where do we go from here? And how will we protect this fragile world from our own destructive powers?
- Humankind: A Hopeful History – by Rutger Bregman. International bestseller Rutger Bregman provides new perspective on the past 200,000 years of human history, setting out to prove that we are hardwired for kindness, geared toward cooperation rather than competition, and more inclined to trust rather than distrust one another. If we believe in the reality of humanity’s kindness and altruism, it will form the foundation for achieving true change in society.
From legal to IOT
Pekka predicts a break-through of AI in tax & legal business as soon as translation engines are ready to take away language barriers, and we are not far from that already. For those who have not tried yet Pekka suggests to play with ChatGPT AI engine. For example, if one ask this GPT to come up with some caluses for a share purchase agreement, it comes up with a solid text.
Using the AI voice commands
As the next step Pekka predicts a better quality development of the voice commands. Thus, for example people might not always need to go to see a lawyer for more straight forward advice, but rather just talk to the AI engine. Pekka also painted a picture where each party of an agreement first talks to their AI engines and ask to draft the first version of the desired contract.
AI as a dispute resolution mechanism
The engine would also record and file the discussion, so in case of a dispute the parties may come back to revisit the intention of the parties, and maybe another engine might solve the dispute or at least be an initial pre-dispute stage. Also, if all such discussions of the legislator are recorded, it would be easier for everyone to interpret particular clauses of the law as well. Sounds like it could be an initial tax dispute resolution mechanism soon as well, subject to a possibility to appeal, of course.
Blockchains will come too
This will easily secure proof to the ownership of assets – e.g., the party to a share purchase contract will be able to check that the seller has the shares. The tax authorities will be able to check that the withholding tax has been paid on behalf of the owner of shares. Smart contracts (that are based on blockchain technology) do not move, because it’s not in the interest of bigger law firms to make it move. Also the tax authorities might be protective of their staff by being not that interested to replace people with smart contracts and blockchain in general.
Excise taxation
We discussed that some sort of excise tax (or tax breaks) on gadgets could facilitate people being more active in sports to protect their health. Also discussed the Finnish approach to alcohol trading (state monopoly) that it’s a sort of double taxation – the profits from the trading going to the state in addition to the excise tax.
Is the high taxation the key to prosperity?
Finland is highly successful country – income per capita is one of the highest in Europe, its exports is ~1/3 of GDP. It was surprising to hear that his jeans production business is actually not that heavily taxed despite Finland being a high taxation country, because lower salaries actually have low taxes in the progressive tax system. Pekka sees incentivizing new, exporting businesses as a better way to prosperity rather than heavy taxation.
Cum/ex tax fraud in Finland and elsewhere
Basically it means (a bit simplified) – if there is a withholding on dividends from Finland to a foreign shareholder, the shareholder sets up a corporate structure in countries where no withholding tax applies (for Finland – e.g. dividends paid to UK, IRL, FRA, UAE shareholder enjoy an exemption). Then the shareholder transfers (lends) the shares just for the moment of the dividend pay-out to that shell company, and a refund of the tax from the state is requested. The tax gain then is shared among the parties involved.
At the end of the podcast enjoy the Silent Night jazz/blues guitar version by Pekka!
-
Tax Stories – Kaspars Gorkšs – darbs svarīgāks par talantu
Šajā Tax Stories podkāstā sarunājos ar Kasparu Gorkšu, kurš bijis Latvijas labākais futbolists (2009.-10.), bijis Latvijas izlases kapteinis, spēlējis Reading, QPR, Blackpool, Osters IF, kur 2x izdevies ar klubu pakāpties no Championship uz Premjerlīgu, LFF – pārstāv spēlētāju intereses, bijis LFF prezidents, pastrādājis UEFA, tagad – Sporta Federāciju padomes valdē, Jūrmala Futbola skolas direktors, LKSSA direktors (pārstāv 11 komandu sporta veidus), pieder arī Bārs XIII.
Sarunā piedalās arī Elvis Grinbergs
Elvis ir Sorainen jurists ar specializāciju strīdu risināšanā sporta tiesībās; strādājis ar sporta federācijām, mazliet ar Jelgavas FK; pavisam nesen pārstāvēja Ivo Lakuču BMX skandālā.
Par futbolu un tā paralēlēm ar biznesu
Sākumā runājām, protams, ka par Pasaules kausu futbolā, kas tikko beidzās Katarā, kā arī FIFA skandāliem. Runājām par Ted Lasso seriāla piemērotību dzīves realitātei, sporta un biznesa psiholoģijas un principu paralēlēm. Piemēram, gan profesionālajā sportā, gan biznesā bieži visu izšķir nianses, lai klients nosvērtos par labu tev, ne konkurentam.
Kādēļ Latvijā sporto vien 5% pieaugušo?
Runājām par to, ka Latvijā sporto vien 5% no pieaugušajiem, bet Dānijā – ap 70% – kas būtu jādara, lai Latvijā cilvēki vairāk rūpētos par savu veselību. Latvija sportam atvēl ap 0,2% no IKP, kas ir 2x mazāk kā vidēji Eiropā un vēl daudz mazāk kā Skandināvijā.
Recepte augstu rezultātu sasniegšanai
Runājot par Kaspara panākumu atslēgām viņš uzsver fanātiski ieguldītā darba svarīgumu, neatkarīgi no talanta. Turklāt, Kaspars līdz pat 18 gadiem sen neuzstādīja nekādus sportiskus mērķus – līdz ar to Kasparam nebija spiediena un viņš vairāk baudīja spēli, ko mīl. Turklāt, paralēli sportam bija drošības spilvens – mācības juristos. Kaspars arī iezīmēja 2 galvenos ceļus, pa kuriem var mēģināt nokļūt prestižos ārzemju klubos.
Sportistu līgumu atšķirības Latvijā un Anglijā
Latvijā joprojām mēdz būt šī nekorektā prakse, ka sportistam līgumos norādīts atalgojums, ar kura nodokļiem tālāk sportistam pašam jātiek galā. Turklāt, būtu jādomā arī par sportistu sociālo nodrošinājumu. Anglijā, savukārt, izteiktāka ir sporta jomu regulējošo tiesību normu bloks, kas ir daudz izstrādātāks, kā Latvijā. Kaspars arī minēja interesantus piemērus no prakses un tiesu prakses saistībā ar atlaišanas no klubiem pamata.
Sporta juridiskās prakses specifika
Arī Elvis pastāstīja par traģisku, bet juridiski sarežģītu dilemmu saistībā ar kāda futbolista transfēru no viena kluba uz citu un kā tas risināms. Šobrīd profesionālo sportistu līgumi kļūst arvien komplicētāki, iekļaujot dažādas garantijas un ar likumu neregulētas situācijas. Kaspars minēja arī interesantu piemēru ar nesenu ES tiesas iesaisti saistībā ar Superlīgas izveidošanu, kas biznesā nebūtu iespējams. Tāpat arī Kaspars pakomentēja transfēru un aģentu juridisko dabu, kas parasti nav iespējami biznesā. Šai ziņā interesants bija arī Kaspara gadījums saistībā ar Kaspara pāreju no Blackpool uz QPR.
Skaļākās nodokļu nepatikšanas
Nesen bija kārtējais nodokļu skandāls futbolā – John Carew nepamanīja, ka viņš paralēli spēlēšanai Anglijā ir arī nodokļu rezidents Norvēģijā un nebija tur maksājis nodokļus. Iepriekš daudzas slavenības bija palaidušas t.s. Image rights ienākumus uz ofšoriem un nedeklarēja tos savā rezidences valstī. Messi, Ronaldo, Neimārs, Modričs ir pat saņēmuši nosacītus cietumsodus Spānijā. Kā šāda situācija var rasties? Kaspars uzskata, ka bieži vainīga sportistu nezināšana, kā arī naivums, akli paļaujoties uz aģentiem un citiem speciālistiem, kas bijuši pārāk agresīvi, meklējot sistēmas caurumus, vai arī sistēmas izmaiņas nav laikus pamanītas.