-
Latvijas nodokļu sistēmas spogulis, jeb ko partijām vajadzēja piedāvāt par nodokļiem?
Trešdien pavēlu bija priekšvēlēšanu LTV1 tiešraides raidījums Kas notiek Latvijā? Biju sagatavojies plaši runāt par nodokļu politikas šī brīža aktualitātēm, bet nodokļu jomai šoreiz tik pieskārāmies garāmejot. Tādēļ mēģināšu improvizēt iedomāto sarunas turpinājumu par to, kas būtu aktualitātes komersantu acīm. Vēl precīzāk – kāda varētu izskatīties vēlamā partijas programmas nodokļu sadaļa?
- Nepieciešams izveidot smilškasti (Latgalē?), kur varam eksperimentēt ar nodokļu sistēmu.
- Valsts budžeta nodokļu ieņēmumu 92% veido 5 nodokļi – PVN, akcīze, IIN, UIN, VSAOI. No pērējiem varētu atteikties.
- Trūkstošos budžeta 8% iegūtu, atgriežoties pie ‘parastās’ UIN sistēmas. 2008.g. UIN ieņēmumi budžetā bija ~720 milj., 2019.g. pēc jaunā UIN modeļa ieviešanas ~50 milj.
- Globālais minimālais 15% UIN (Pīlārs 2) tāpat liks Latvijai vismaz daļēji mainīt UIN sistēmu tām uzņēmumu grupām, kuru kopējais apgrozījums ir virs EUR 750 milj. Tātad, šādu grupu meitām Latvijā būs iespēja 4 gadus nemaksāt UIN, ja tās nesadala peļņu. Taču, ja nesadala ilgāk, tad Latvija zaudētu šo meitu UIN – to būtu jāmaksā mātes uzņēmuma valstī. Kādēļ, gan, Latvijai atteikties no UIN par labu citai valstij? Tādēļ, lai apliktu lielo grupu Latvijas meitu peļņu, UIN likuma izmaiņas ir neizbēgamas. Skeptiķi saka, ka Ungārija ir nobloķējusi attiecīgās ES direktīvas projektu. Taču pirms pāris nedēļām IFA Berlīnes kongresā OECD šefs minēja, ka valstis ārpus ES varētu slēgt starptautisku līgumu par šo Pīlāra 2 modeli, tādēļ ES direktīva nemaz nebūs vajadzīga.
- Valsts budžetu varētu arī papildināt, novirzot ierēdniecību, kas apkalpoja visus pārējos nodokļus, efektīvākai minēto 5 nodokļu iekasēšanai, t.sk. cīņai ar aplokšņu algām un PVN izkrāpšanu.
- PVN izkrāpšana samazināsies, ieviešot online e-rēķinus un e-čekus, kā arī pamazām virzoties tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem. Piemēram, būvniecības izmaksu atskaitīšana IIN vajadzībām var izvilkt no pelēkā sektora privātmāju apbūves industriju – šo naudu valsts atgūs ar papildus PVN un darbaspēka nodokļiem.
- Arī ik-ceturkšņa informācijas publiskošana par darbinieku skaitu un samaksātajiem darbaspēka nodokļiem, kā tas notiek Igaunijā, padarīs uzņēmumu savstarpējo konkurenci godīgāku, it sevišķi saistībā ar publiskajiem iepirkumiem.
- Mazajam biznesam strādātu automātiskā konta (saimnieciskās darbības ieņēmumu konts) norēķinu sistēma, kas pēc ministra Reira teiktā, jau sāks darboties 1.oktobrī, jo Industra bank esot izveidojusi attiecīgu infrastruktūru. Saskaņā ar jauno kārtību, nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu, nodoklis no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski. Nebūs arī šī konta īpašniekam jāsniedz atskaites. Normatīvā bāze šim risinājumam jau sen pieņemta. Sistēma pagaidām ļauj piemērot SDI kontu tikai MUN maksātājiem (piemērojot MUN apgrozījuma ierobežojumus un likmes), kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, bet ir plāns to paplašināt arī citiem – to būtu jāpaplašina. Izdevīga šī sistēma būs tikai mazajiem, kam nav būtisku ar saimniecisko darbību saistītu izdevumu.
- Pēc iespējas plaši jāpiemēro un jāpopularizē ārpus Latvijas startapu nodokļu atvieglojumi darbaspēka nodokļiem, lai straujāk attīstās tieši šī nozare.
- VID nepieciešama būtiska reforma, vai no vadībā algojot kādu harizmātisku biznesa līderi no ārzemēm vai pamazām būvējot pilnīgi jaunu VID v2, no vecā pārņemot tehnoloģijas un tik spējīgākos cilvēkus. Būtiski samazinot štatu, būs iespējas palielināt atalgojumu VID v2 darbiniekiem. VID pārbūvē VID un FM jābūt sadarbībai kā cimdam ar roku.
- VID jāvirzās uz tehnoloģisku izcilību, maksimālu procesu automatizēšanu, sadarbības ar VID procesu vienkāršošanu un VID darbinieku kompetenci. Draudzīgs, uz biznesa atbalstu vērsts ultra-moderns VID var būt Latvijas vizītkarte investīciju piesaistīšanai, Latvijas Nokia.
- Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, ja VID sāks praktizēt izlīgumus ar uzņēmumiem, kam ir uzrēķini, VID būs lieki ap 500 darbinieki. Daļa no viņiem varētu koncentrēties uz preventīvu deklarāciju analītiku, lai palīdzētu uzņēmējiem ar kļūdu un problēmu novēršanu.
- Tā vietā, lai zīmētu neiekasējamus VID auditu uzrēķinus, VID koncentrētos uz noziedznieku ķeršanu, nevis naudas iekasēšanu no tiem, no kā vieglāk paņemt, jo viņiem vajadzēja zināt, ka piegāžu ķēdē ir krāpnieks. Tas arī atslogotu administratīvās tiesas no lielākās daļas no viņu tiesu lietām!
- Turklāt, izlīgumi būs smags trieciens informācijas par auditiem noplūdes rūpalai. Klīst runas, ka pēc aptuvenām aplēsēm VID uzrēķini ir ap EUR 1 miljardu, no kā iekasēts ap 1%. Ja naudas izspiedēju takse ir ap 7% un viņi iet vien pie 1/2 no uzņēmumiem, kam ir auditi, tad tas ir ap EUR 35 milj. bizītis. (Twitter kāds komentēja: Milzīgs un ir iekšējā konkurence, savstarpēja, tāpēc viss parasti no ārpuses organizēts. Traks ir cits aspekts – cik ir ,,fiktīvo jeb pārspīlēto uzrēķinu,, jo tieši tos par naudu ir visvieglāk atcelt? Cik % tiek nodarīts pāri tiem, kas nemaksā un ko tas nozīmē LV ekonomikai?) Ok, nebūt ne visi maksā. Es domāju, ka lielākā daļa ignorē šos piedāvājumus. Tomēr.. Un tie, kas maksā – dzirdēts, ka viņus uzsēdina uz adatas (jo maksāt naudu jau ir pretlikumīgi) un mēģina nospiest uz ceļiem, lai vairs neceļas, lai pēc tam nevar atriebties. Par šo pēdējo apgalvojumu nezinu, cik daudz tur patiesības, bet zinu, ka pēdējais skaļais safabricētais kriminālprocess nav vienīgais no šādas naudas izspiešanas izrietošais.
- No likumdevēja puses būtu tagad prātīgi noteikt amnestiju tiem, kas pieteiksies KNAB. Tur pat nevajag paziņot uzvārdus tiem, kas piedāvājuši naudu – pietiek ar auditētā uzņēmuma nosaukumu, lai KNAB varētu pārbaudīt, kurš VID varēja pie attiecīgās informācijas tikt. Prieks, ka jaunā biznesa paaudze nebaidās sadarboties ar KNAB, kas ir arī pierādījis sava darba efektivitāti.
- Jāatceļ solidaritātes nodokli. Jau rakstīju, ka OECD pētījumā par Latvijas nodokļiem 1995.-2020. konstatēts, ka solidaritātes nodoklis 2017.g. bija EUR 65 milj., bet 2019.g. pēc mūsu klientu uzvaras Satversmes tiesā un no tās izrietošajiem grozījumiem likumā – EUR 0,6 milj.
- Ja enerģētikas krīzes laikā enerģētikas uzņēmumi būs guvuši būtisku virspeļņu, tad jāseko citu valstu piemēram un ar atpakaļejošu datumu šai peļņai jāpiemēro papildus nodokli, t.s. Windfall tax. Šī nodokļa jēga ir piemērošana retrospektīvi šādos īpašos gadījumos. Briest šāds nodoklis visai ES, taču tā likumība pagaidām ir neskaidra, jo, kā zināms, peļņas aplikšana ar nodokli ir katras dalībvalsts iekšējā lieta.
- Čaulas uzņēmumu nodokļu direktīvas pamatprincipus, kas ļauj skatīties cauri čaulas kompānijām, jāievieš Latvijas likumos jau tagad. Šobrīd no Kipras un Nīderlandes Latvijā ir tikpat investīciju, kā no Vācijas. Nopietni? Jau tagad dažādu valstu tiesas ignorē ārzemju holdingus nodokļu vajadzībām, pat tepat kaimiņos. Latvijas VID jau tagad var sekot citu valstu administrāciju labākajām praksēm un sūtīt uz holdinga uzņēmumu valstu administrācijām garus pieprasījumus ar jautājumiem, kas un kā notiek holdinga uzņēmumā. Tas citu valstu administrācijās sāka notikt, kad to vadību pārņēma top klases nodokļu eksperti no Big4 auditor-kompānijām.
- Kāds teiks, ka čaulas kompāniju jautājums nav tik aktuāls, jo Latvijā gandrīz nav ieturējuma nodokļu. Būs. Pīlārs 2 tos atnesīs. Taču arī bez tiem ir virkne citu interesantu principu, kurus čaulas kompāniju direktīva risina. Par tiem un šo jauno direktīvu – kādā no nākamajiem blogiem.
- Latvijas UIN likums tagad veicina Latvijas kapitāla investīcijas un nodokļu nomaksu citur pasaulē, kur efektīvā UIN likme ir zemāka par Latvijas 25%, jo Latvija vairs neapliek ne ar UIN, ne ar IIN šādos ārzemju uzņēmumos gūto peļņu. Ja ne Latvijas likums, tad Pīlārs 2 šo Latvijas biznesa diskrimināciju novērsīs. Taču, kādēļ gan to nenovērst tagad?
- Jānormalizē fizisko personu nodokļu rezidences jautājumus, lai nav iespējams ar nodokļu rezidenci spēlēties, mainot to kā kreklus. Piemēram, aizbraucot uz 1/2 gadu padzīvot citur, lai pārdotu bez nodokļiem uzņēmumu, un tad atgrieztos. Labākais piemērs, kā no šādas nodokļu apiešanas izvairīties, šķiet, ir Lielbritānijā.
- Jāvienkāršo IIN likumu, kur ir ielāps uz ielāpa un ikdienas cilvēkam to ir neiespējami izprast.
- Jāvienkāršo likmes, kā Igaunijā – IIN, PVN un UIN ir 20%. Tas novērsīs diskrimināciju starp dažādu veidu ienākumiem (un attiecīgu shēmošanu) un nediskriminēs ar IIN progresivitāti Latvijas gaišākos prātus. Ar progresivitāti mēs ziedojam vienu veselu cilvēku 5 slimu cilvēku ārstēšanai, kam nepieciešami donora orgāni, kā arī aicinām šo veselo un gudro iet labāk atpūsties pludmalē, nevis pastrādāt vēl mazliet. Gaišākajiem prātiem Latvijā algai uz papīra darbinieka nodokļu daļa ir 41,5% (31+10,5), bet kaimiņos Igaunijā – 21,6% (20 + 1,6%).
- Jāveido īpašu nodokļu režīmu Virtuālās pasaules darījumiem, t.sk. ar kripto-valūtām, NFT un Metaverse darījumiem, e-spēļu pasaulei. Sakārtojot šo jomu ar 1) skaidrību (galvenais) un 2) nelieliem nodokļiem, piemēram, biržām un kapitāla pieaugumam, šīs industrijas pārstāvji no visas pasaules (būdami diezgan jauni un mobili) varētu pārcelties uz Latviju un maksāt nodokļus te.
- Jāievieš atbalsta nodokļu pasākumus energo-efektīvu māju būvniecībai (ir piemēri Vācijā u.c. gan PVN, gan IIN jomā), gan arī jāļauj atskaitīt IIN izdevumos hipotekāro kredītu procentus, lai vairāk sāk attīstīties nekustamā īpašuma bizness. Nekustamā biznesa industrija sakustēsies, kad beidzot būs skaidrība, kas notiks ar kadastrālajām vērtībām – vai tās pielīdzinās tirgus cenām.
- Nekustamā īpašuma nodoklis ir visvienkāršāk iekasējamais, jo ēku nav iespējams aiznest. Tādēļ tas tā vai savādāk pastāv gan Lietuvā, gan Igaunijā. Taču nekustamo ir iespējams paslēpt aiz ofšora vai cita uzņēmuma plīvura. Tādēļ Jūrmalas u.c. villu korektai aplikšanai ar nodokļiem jābūt visu Latvijas nekustamo īpašumu PLG reģistram ar būtiskiem sodiem par nepatiesas informācijas norādīšanu.
- Saistībā ar cilvēku mobilitātes paradumu izmaiņām, šobrīd valstu konkurence pāriet no UIN uz IIN. Latvijas jaunais Nomad vīzu 15% IIN ir solis pareizā virzienā, taču tikai solis.
- Man ir aizdomas, ka šis viss kopā ļautu neaiztikt (neaplikt ar nodokļiem) mazās algas (līdz EUR 1000 mēnesī) un mazo biznesu.
- Visbeidzot – kas iet ārpus manas kompetences, bet ir partiju pārziņā – jāatgūst pārliecību par šādi iekasēto līdzekļu caurspīdīgu, racionālu izmantošanu. Tas noteikti ir plašs temats, bet vai nevajadzētu sākt ar partiju un vēlēšanu sistēmas pārbūvi – lai gaišākie prāti vēlētos kandidēt uz vietu parlamentā. Tā kā liela daļa vēlētāju tāpat balso par personālijām, neskatoties uz partiju programmām un partijas programmas aizmirst nākamajā dienā pēc vēlēšanām, varbūt ir jāpadomā par mažoritāro vai jaukto sistēmu un jāļauj balsot par personām? Tas var novest gan pie politiķu atbildības (iespēju atsaukt politiķi, kas nepilda solījumus) un caur to – beidzot panākt arī ierēdņu atbildību par saviem lēmumiem.
-
Lasītāja jautājums
Pamazām pēc blogiem un podkāstiem sāk ienākt lasītāju jautājumi. Uz interesantākajiem no tiem mēģināšu atbildēt te blogā. Šis jautājums atnāca no Armanda.
PVN “sliekšņa” pārsniegšana
VID ir tiesības 3 (!!!) gadu laikā nosūtīt paziņojumu ar aicinājumu sniegt attiecīgu deklarāciju un maksāt pēc noteiktas formulas aprēķinātu PVN + kavējuma naudas. Realitātē tas nozīmē faktiski maksāt otru ienākuma nodokli, jo tas ir PVN, kas nekur nevienā rēķinā nav iekļauts, ko maksātājs nekad nav saņēmis un nesaņems!! Maziem uzņēmumiem tas nozīmē parādu teju gada apgrozījuma apmērā, ja ne vairāk. Ja attiecīgajā brīdī konts ir pustukšs, tā ir laime, jo darbību var apturēt un visam atmest ar roku, pretējā gadījumā ir jāmaksā milzu summas par, atklāti sakot, sīku neuzmanību. To var saukt par samērīgumu??? Vai šeit nav saskatāms klaji antikonstitucionāls gadījums, samērīguma principa pārkāpums – prasīt nodokli, ko uzņēmums nav prasījis/saņēmis? Šādos gadījumos apstrīdēšana attiecīgajā iestādē, domājams, ir lieka, jo izredžu nav nekādu. Ja nu vienīgi tai tautas daļai, kas visu kārto ar neformālu sarunāšanu… Ja pretējā pusē ir inspektors-knīpstanga, nav iespējams panākt kavējuma naudas samazinājumu pat iekrāto saistību tūlītējas izpildes gadījumā. (Laikam tā ir zīme, ka labāk tīrīt laukā kontu un visu pārmest uz ārzonu.) Bet vai konstitucionālā līmenī šāda norma nebūtu pēc taisnības atceļama?
Ātrās atbildes būtu, ka PVN ir Eiropas nodoklis un tā ir normāla prakse, ka jāreģistrējas un jāmaksā PVN, tiklīdz pārkāpts slieksnis. Nokavējuma nauda arī maksājama, ja ir novēlots maksājums. Saprotu šo sāpi, ka PVN jau nemaz nav iekasēts, bet tad varbūt jāpadomā par pārdošanas līgumu formulējumu, lai šādu PVN būtu iespējams iekasēt no pircēja. Samērā plaši šāds PVN būtības strīds izcēlās tiem, kas maksāja 10% IIN par nekustamā īpašuma nomu un nemaksāja PVN – tiesa palika nelokāma, ka pēc sliekšņa pārsniegšanas PVN sekas rodas neatkarīgi no tā vai pārdevējs pēc tam tās var atgūt no pircēja (ja nevar, tad uzskatāms, ka tā ir daļa no sarunātās pirkuma maksas).
Tagad VID arī ļoti agresīvi iet pakaļ tiem, kas pametuši uzņēmumu ar nodokļu parādiem. Tad VID mēdz iet pakaļ jaunajam uzņēmumam par šiem parādiem, ja uz jauno ir pārnesta daļa vecā uzņēmuma aktīvu vai sliktākā gadījumā ir redzēts, ka VID ir uzsācis kriminālprocesu un cilvēks ir notiesāts pat par EUR 28k uzņēmuma (!) parādu. VID mēdz iet arī pie darījumu partneriem un ielikt vadītāju riska personu sarakstos šādos gadījumos. Ja VID prasa uzņēmumam sniegt uz maksātnespēju un uzņēmums to nedara, iespējama parādu pāreja uz valdes locekļiem personīgi. Ja valde piesaka maksātnespēju, administrators raksies caur darījumiem vai nav iespējama valdes civiltiesiska atbildība. Īsi sakot, nomest uzņēmumu ar nodokļu parādiem vairs nav vienkārši, tāpēc vairumā gadījumu labāk ir cīnīties par taisnību, ja VID tāda nav vai vienoties par nomaksas grafiku, ja tāda ir. Vēl ir iespēja prasīt VID slēgt administratīvo līgumu (izlīgumu), bet VID pagaidām tādu nepraktizē. Tas nav līgums Nodokļu un nodevu likuma 41.p. kārtībā, kur jāpiekrīt VID uzrēķinam un tad iespējams tikt vaļā no daļas no sankcijām, bet gan reāls izlīgums par daļu no VID uzrēķina, ja VID nav 100% taisnība. Arī uzņēmuma ar nodokļu parādiem iztīrīšana sliktākajā gadījumā var novest pie valdes kriminālatbildības.
Noziedzniekiem maksāt par uzrēķina neformālu kārtošanu neieteiktu, jo tādējādi pastāv risks, ka maksātāju uzsēdinās uz adatas un nospiedīs uz ceļiem. Maksājot šādi maksātājs pats ir veicis noziedzīgu nodarījumu un naudas saņēmēji ar to spekulēs, ka var nodot šādu info tiesībsargājošām iestādēm. Tādēļ viņu stratēģija var būt – šantažēt līdz viņiem vairs nav risks, ka uzņēmējam palikuši līdzekļi, lai kādreiz tas spētu atriebties.
Kad sava meža koku pārdošana nav saimnieciskā darbība
Šai kontekstā man nesen arī atnāca jautājums par PVN augoša meža ciršanas tiesību pārdošanai. 70 gadīgam onkulim atnācis VID un prasa reģistrēties kā PVN maksātājam un piemērot PVN pārdošanas darījumam EUR 100k vērtībā. Pamatojums – saimnieciska darbība, jo pirms tam 12 mēnešu laikā bija 2 darījumi pa pārsimts eiro katrs. Patiesībā vēl jautājums vai tas bija viens vai 2 darījumi, jo pircējs bija tas pats un abas pārdošanas var ielikt vienā līgumā. Večuks asarās, jo iegūto naudu jau izdāļājis bērniem un mazbērniem, bet VID tagad prasa samaksāt no tiem 100k PVN. Man šis vairāk izskatās pēc personīgas mantas pārdošanas, ne saimnieciskas darbības. Reģistrēsies un ko tad – uzreiz de-reģistrēsies? Ok, var jau iemaksāt PVN nereģistrējoties, bet tik un tā – kā nodalīt personīgās mantas pārdošanu? Jautājums aktuāls, jo šobrīd ir labas kokmateriālu cenas un daudzi savus mežus izpārdod. VID jau sistēmiski daudziem pārdevējiem klūpot krāgā, kā runā industrijas pazinēji. Tur katrā gadījumā robeža ir ļoti plāna.
Mēs nesen jau tādu gadījumu pētījām un apstrīdējām VID nostāju. Arī spriedumu par šādu strīdu komentējām Sorainen nodokļu ziņās. Īsumā – VID nolēma, ka ir konstatējama Pieteicēja nereģistrētā saimnieciskā darbība – gada laikā cilvēks saņēma 4 maksājumus no komercsabiedrībām par kokmateriālu un augoša meža atsavināšanu. Turklāt, tā kā ienākumu summa pārsniedza likumā noteikto PVN reģistrācijas slieksni (EUR 40 000), VID uzskatīja, ka Pieteicējam bija pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā. VID noteica Pieteicējam papildus maksājamo budžetā PVN un nokavējuma naudu. Gan pirmās, gan otrās instances tiesas atzina VID lēmumu par nepamatotu, apmierinot pieteicēja pieteikumu pilnā apjomā. Izrādās, ka Pieteicēja veiktie darījumi nemaz neatbilst likumā nostiprinātiem saimnieciskās darbības kritērijiem. Pretēji VID pozīcijai, ka Pieteicējs ir veicis ne mazāk kā divus darījumus saistībā ar kokmateriālu realizāciju un tādējādi nodarbojies ar saimniecisko darbību, tiesa atzina, ka ne kopā, ne atsevišķi šie Pieteicēja darījumi nav kvalificējami kā saimnieciskā darbība, jo tiem nepiemīt sistemātisks raksturs un to pamatmērķis nebija peļņas gūšana.
UIN – fascinējošs jautājums
Uzņēmums dividendēs izmaksā summu X. UIN, kas “it kā” ir 20%, tiek aprēķināts nevis no summas, bet no “bāzes”, kas, tavu brīnumu, ir tikai par 25% augstāka par reāli izmaksāto summu, kā rezultātā faktiski tiek maksāts UIN nevis 20, bet 25% apmērā!! Kā to saukt? Legalizēts bandītisms, likumīga zagšana no valsts puses? Vai, Jūsuprāt, minētās situācijas tiešām ir tiesiski korektas un tajos piemērotās normas nebūtu c. Satversmes tiesu atceļamas? Varbūt ir kādi tiesiski precedenti šajā jomā? (Saprotot, ka tiesisks strīds ar VID jebkurā gadījumā ir bīstams pasākums, jo uzņēmumi šādos gadījumos mēdz līdz nākamajam gada pārskatam neizdzīvot.)
Par UIN bāzi ir tiešām labs jautājums, it sevišķi investoru acīm, kam interesē nodokļa likme, nevis bāzes aprēķināšanas mehānisms. Domāju, ka kaut kas tur nav ok, ka uzņēmums redz, ka likme ir 20%, bet, iedziļinoties bāzes aprēķinā, tomēr sanāk 25%. Visi par to zin jau kopš 2018.g., bet vai tas ir tiesiski? Tomēr uzreiz man ideju nav, uz kādas normas pamata to varētu apstrīdēt. Arī praksē Igaunijā, kur šādas normas ir jau ilgi, kopš Igaunijas UIN modeļa ieviešanas, nekādas pretenzijas nav bijušas. Satversmes tiesa tomēr nelabprāt ko cenšas grozīt nodokļu sistēmā – tur valstij ir diezgan liela autonomija.
Strīds ar VID, starp citu, nav bīstams pasākums. Mūsu lietvedībā esošajās vairāk kā 100 nodokļu lietās lielāko daļu lietu esam uzvarējuši. Vienīgi jārēķinās, ka strīda laikā nauda atrodas pie VID (vai ir vienošanās ar VID par tā nomaksas grafiku līdz 5 gadiem), izņemot retos gadījumos, kad tiesa piešķir pagaidu noregulējumu.
Kaut arī atbildes jūs diez vai iepriecinās, šie ir interesanti jautājumi, kurus labprāt ar mūsu nodokļu un konstitucionālo tiesību ekspertiem papētītu sīkāk.. ja atrastos kāds klients, kam tas ir aktuāli. 🙂
P.s. Tiekamies jau vakarā – LTV1 Kas notiek Latvijā ēterā. 🙂
-
IFA dienasgrāmata (4)
Nodokļi un morāle. Vai kaķis sāks cienīt peli?
Nodokļu kongresa 1.diena noslēdzās ar virkni interesantu jautājumu un tēžu, kas var likt aizdomāties par to, ka nodokļu pasaule ir mainījusies. Dažas no tām te paspēju pierakstīt.
- Vai mājas krāsošanas bizness, nedeklarējot ienākumus ir mazāks noziegums, kā nodokļu padoma sniegšana par līdzekļu nobēdzināšanu ofšoros?
- Vispārīgās pret-izvairīšanās normas (par ekonomiskās būtības pārsvaru pār juridisko formu) ļauj tiesnešiem samērā plašas iespējas lemt vai darījums vai uzņēmumu struktūra ir saprātīga – saskaņā ar likumdevēja mērķiem. Tieši tādēļ ir tik būtiskas likumprojektu anotācijas, lai likumdevējs pēc iespējas plašāk definētu savus mērķus.
- Tomēr, ja likuma gars prasa maksāt nodokli, bet likuma burts – nē, vai uzņēmumam vajadzētu to maksāt? Ja uzņēmuma vadītājs šādā situācijā samaksās nodokli, vai vadītāju pats uzņēmums (akcionāri) varētu par to sodīt?
- OECD 2011.gada vadlīnijās starptautiskajiem uzņēmumiem ir nodokļu nomaksas sadaļa. Tajā teikts, ka uzņēmumam nav pienākuma maksāt vairāk, kā likums to prasa.
- Šajā kontekstā uzņēmuma vadītājam pat varētu būt pienākums pret akcionāriem veikt saprātīgu (ne agresīvu) nodokļu plānošanu. Uzņēmumu valdēm jāpieņem saprātīgu nodokļu risku vadības politiku, lai definētu savu risku apetīti, kā arī jāievieš tā izpildes kontroles sistēmu.
- Taču vadlīnijas arī prasa uzņēmumiem, lai tie veiktu atbildīgu biznesu. Tādēļ arī šobrīd ESG temats kļūst arvien karstāks.
- Tieši tādēļ šobrīd arvien vairāk starptautisko uzņēmumu necenšas vairs skriet pēc lētākā (arī no nodokļu viedokļa) piedāvājuma, bet gan pēc pilnīga caurspīdīguma.
- Reputācija kļūst arvien svarīgāka. Pat, ja uzņēmumam ir taisnība, vai kāds vēlas sadarboties ar uzņēmumu, kas pastāvīgi ir ziņās, ka tas pieņēmis agresīvu nostāju un dažreiz uzvar, dažreiz nē?
- Un no otras puses – labas attiecības ar VID nenozīmē, ka uzņēmums neies uz tiesu aizstāvēt savus principus.
- Virkne lielo starptautisko uzņēmumu ir paziņojuši, ka tie nesadarbosies ar uzņēmumiem, kas bez ekonomiskās dibināti ofšoros. Šai sakarā Shell pārstāvis stāstīja, ka var būt gadījumi, ka DUS ir nepieciešams arī eksotiskās salās, bet tas ir izņēmums viņu sadarbībai ar ofšoriem.
- Ja ir jāizvēlas jurisdikciju, tad Shell tomēr skatās uz attiecīgo valstu nodokļu likmēm, bet ne mazāk svarīga ir arī nodokļu administrācijas kvalitāte un sadarbības vieglums. Par šo tēmu Latvijā laikam šobrīd nav vērts runāt – VID publiskais tēls investoru acīs ir ar (-) zīmi.
- Globālais minimālais UIN nemazinās valstu vēlmi konkurēt ar citām valstīm par investīciju piesaisti. Tomēr konkurence vairāk izpaudīsies citās, ne-nodokļu sfērās.
- Pat Malta globālā minimālā UIN gaidās ir sarosījusies un solās jau tagad reformēt savu UIN sistēmu, taču svaigākie salenieku paziņojumi liecina, ka viņi tomēr neskries pa priekšu Pīlāra 2 vilcienam un nogaidīs gala lēmumus.
- Čaulas kompāniju direktīva pēc patreizējā plāna atstājusi vien dažus mēnešus uzņēmumu starptautisko grupu reformēšanai (būs jāuzmanās tiem, kur ir mazāk par 5 darbiniekiem un kur pasīvais ienākums plūst cauri) – par to sīkāk kādā no turpmākajiem blogiem.
- Šakirai draud 8 gadu cietumsods un EUR ~24 mil. sods
- Kārtējais piemērs par to, cik šaura ir robeža starp pienākumu un morāli, parādījās publiski pavisam nesen – šī gada vasarā. Spānijas nodokļu administrācija uzskata, ka Kolumbijas pop-dīva bijusi Spānijas nodokļu rezidente 3 gadus pirms kam, kad viņa to deklarēja. Pēc Spānijas nodokļu iestādes datiem par to liecina ne vien dziedātājas šo 3 gadu laikā iegādātā māja Barselonā, bet arī pierādījumi par frizieru salonu, personīgā trenera, un pat bērnu skolas apmeklējumiem, u.tml. dati. Inspektori arī savākuši pierādījumus no kredītkaršu un soc-tīklu kontiem. Tādējādi administrācija uzskata, ka dziedātāja pavadīja vairāk par 183 dienām Spānijā katrā no šiem 3 gadiem un nevienu – Bahamās, kur viņai bija deklarēta nodokļu rezidence. Dziedātājas vārds parādījies gan Paradīzes, gan Panamas ofšoru dokumentu noplūdēs. To visu vēl, protams, vērtēs tiesa.
- Starp citu, šāda administrācijas pieeja nav nekas jauns un tāda nonāks arī līdz Latvijas VID praksei. Nav arī noslēpums, ka, piemēram, Francijā jau sen pastāv VID vienības, kas cenšas pārliecināties, ka cilvēki, kas deklarējuši savu nodokļu rezidenci Monako, patiesībā dzīvo Francijā un tādēļ nodokļi maksājami tur.
- Tas tikai pierāda, ka nodokļu pasaule mainās. Informācija plūst visos virzienos un reputācijas riski ir būtiski. Tādēļ šaubu gadījumā labāk tālredzīgi neieņemt agresīvu nodokļu maksāšanas nostāju, pat ja liekas, ka jūra līdz ceļiem un VID nekad netiks klāt informācijai par kripto-valūtas kontiem. Kā dziedāja Šakira – kautkur, kautkad.. tas var pēkšņi parādīties.
-
IFA dienasgrāmata (3)
Pakāpeniskā pāreja no nodokļu piemērošanas atsevišķiem uzņēmumiem uz uzņēmumu grupām
Veidojot nodokļu sistēmas, parasti valstu pieeja ir domāt par nodokļu piemērošanu uzņēmumam un tā darījumiem. Bet, kā man ik pa laikam atgādina bērni, tas nav, kā tas strādā. Uzņēmumu grupas parasti domā par visas grupas, ne atsevišķu uzņēmumu, labumu. Tādēļ ne vienmēr katra grupas uzņēmuma vērtība atspoguļo grupas kopējo vērtību.
Pastāvīgā pārstāvniecība
Grupas pieejas nepieciešamību nesen redzēju praksē, kur VID piemēroja UIN uzrēķinu pastāvīgai pārstāvniecībai, kad galvenais uzņēmums joprojām daudz investē un tādēļ pagaidām strādā ar zaudējumiem. IT un startapu nozarē tā pat ir ierasta lieta. Tomēr Latvijas jaunajā UIN sistēmā ar šo ir nopietnas problēmas, jo nebūt ne visus galvenā uzņēmuma attiecināmos izdevumus Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība drīkst ņemt vērā UIN bāzes aprēķināšanai. Papildus PE peļņas attiecināšanas jautājumiem roku rokā iet arī transfertcenu metodoloģijas jautājumi.
CFC un UIN bāze
Jau kādu laiku Latvija un pasaule mēģina sadzīvot ar t.s. kontrolētā ārvalstu uzņēmuma noteikumiem, kas paredz aplikt Latvijā ar UIN peļņu, kas nav aplikta zemu nodokļu valstīs. Tomēr arī ar šiem noteikumiem nereti pasaulē pastāvošās UIN sistēmas būtiski atšķiras, jo atšķiras šādu ārvalstu uzņēmumu UIN bāzes aprēķināšanas kārtība. Piemēram, vai jāņem vērā šādu zemu nodokļu valstu uzņēmumu zaudējumus? Nodokļu piemērošana (zaudējumu pārnešana) konsolidētā grupā ir vēl viens šī jautājuma bloks, ko Latvijas UIN likums vairs neatzīst.
ES tiesu lietu piemēri
Uz šo tēmu attiecināmās lietas bijušas samērā skaļas. Marks & Spencer lieta (starp citu, šī gada IFA iepazinos ar advokātu, kurš pārstāvēja M&S šajā lietā) bija par tiesībām izmantot zaudējumus citā ES grupas uzņēmumā, ja meitas uzņēmumam vairs nav iespēju tos izmantot. X Holding un Groupe Steria neatļāva grupas pieeju ES UIN jautājumos. Danish lietas, savukārt, ir jaunāko laiku ES tiesas slavenības, kas neļāva piemērot Mātes-meitas un Procentu-autoratlīdzības direktīvās paredzētos ieturējuma nodokļa atvieglojumus pasīvajiem ienākumu veidiem, jo holdinga kompānijām nebija ekonomiskās būtības un pasīvā ienākuma patiesā labuma guvējs bija uzņēmums citā valstī.
Pīlārs 2
OECD jaunais projekts paredz globālo minimālo UIN 15% uzņēmumu grupām, kam konsolidētais gada apgrozījums pārsniedz EUR 750 mil. (t.s. Pīlārs 2). Arī šis projekts paredz konsolidētu grupas finanšu pārskatu, kas koriģēts nodokļu aplikšanas vajadzībām. Taču jāpaseko līdz atšķirībām starp OECD plānu un attiecīgās ES direktīvas projektu.
Starp citu, kuluāru sarunās amerikāņi prognozēja, ka Pīlāra 2 projekts tiks ieviests visā pasaulē, bet Pīlārs 1 diez vai. Pīlārs 1 paredz globālo digitālo milžu nodokli patēriņa valstīs. No vienas puses tas būtu ASV izdevīgi, ka šobrīd dažādo reklāmas un digitālo nodokļu sistēmu vietā būtu viena vienota sistēma, taču tā kā lielākā daļa no šīm ~100 kompānijām, uz kurām šis nodoklis attiektos, ir no ASV, tad Kongress tam diez vai piekritīs. Taču Komisārs Džentiloni jau paspējis piedraudēt, ka globālā plāna fiasko gadījumā EK nāks klajā ar ES līmeņa risinājumu.
Čaulas kompāniju nodokļu direktīva
EK piedāvātais teksts apstiprināts 22.12.2021., bet to vēl jāapstiprina EP. Nodokļu sekas – grupas līmenī. Šī direktīva liek šaubīties par holdinga kompāniju turpmāko pastāvēšanu, jo ļaus valstīm skatīties cauri tukšajiem uzņēmumiem. Tas attiecas g.k. uz pasīvo ienākumu (dividendes, autoratlīdzība, procenti) izmaksāšanu: ja A izmaksā B, kas to izmaksā C, tad direktīva ļaus uzskatīt, ka A ir izmaksājis C, ja B uzskata par čaulu. Rezultātā C būs šo ienākumu jāapliek savā valstī un tas varēs atskaitīt ieturējuma nodokli, kas samaksāts par šo pasīvo ienākumu vai nu A vai B. A, savukārt, nedrīkstēs ņemt vērā nodokļu konvenciju un ES direktīvu atvieglojumus ar B valsti. Direktīva attieksies arī uz gadījumiem, ja kāds no uzņēmumiem ir arī ārpus ES. Teiksiet, ka Latvijā jau nav ieturējuma nodokļu uz pasīvo ienākumu izmaksāšanu un es tam vairumā gadījumu piekritīšu. Taču jāatceras, ka arī Pīlāra 2 projekts nāk komplektā ar jauniem ieturējuma nodokļiem.
ASV
Pīlāra 2 un CFC miksējuma, bet krietni ierobežots modelis vispār ASV jau pastāv – tas saucas BEAT (Base erosion and anti-abuse tax). To piemēro grupām ar vismaz USD 500 mil. apgrozījumu.
Pēcgarša
Viss iepriekš minētais noveda pie provokatīva jautājuma – vai ES galu galā nonāks pie federālā UIN modeļa? Kamēr atbildes nav, izskatās, ka globālās tendences arvien vairāk sāk pievērsties uzņēmumu grupu nodokļu piemērošanai pēc ekonomiskās būtības, ignorējot katra uzņēmuma juridisko nošķirtību.
-
IFA dienasgrāmata (2)
Roboti nāk
Kā katru gadu, pirms kongresa izdala biļetes uz kongresa pasākumiem. Šogad Siemens parūpējies, ka procesu nodrošina mašīnas, ne cilvēki. Vēl viens jaunums – ja agrāk visi sponsoru un kongresa materiāli satilpa palielā mugursomā, tad šogad – Samsung sponsorētā planšetē, kurā jau ielādētas sponsoru aplikācijas. Vakarā kongresa atklāšanas ceremonijā uz skatuves pasākumu vadīja 2 cilvēki un foto redzamais robots Pepe.
IFA vadība vēlas Rīgā konferenci un filiāli
Rīts sākās ar brīnišķīgu sarunu ar vienu no pasaules nodokļu lielākajiem guru Guglielmo Maisto. Runājām par nodokļu konferences organizēšanu Rīgā ar pasaules elpu – ir sajūta, ka būs, jo nu jau 2 IFA šefi izrādīja interesi, lai LV uztaisītu IFA filiāli. Pirmā šāda saruna bija golfa turnīra laikā ar visa globālā IFA prezidentu. Jauniešiem ar interesi nodokļos tā ir lieliska ziņa, jo nav labākas info un pieredzes apmaiņas platformas pasaulē. Latvija ir viens no retajiem plankumiem Eiropas kartē, kur vēl nav IFA filiāles.
Tax Stories precinieki
Tax Stories podkāstam pamazām uzrodas precinieki. Iespējams, IFA varētu būt globālais sponsors podkāstam. Uz nākamajām intervijām jau sarunāta virkne interesantu cilvēku, t.sk. Lego un IKEA nodokļu šefi. Jāņem popkornu un jāskatās, kā tas viss attīstīsies.
Kongresa saturiskā puse sāksies atskaitēs par nākamajām dienām.
-
IFA dienasgrāmata (1)
Sestdien, 3.9.22.
IFA nodokļu kongresa 1.diena veiksmīgi jau notikusi. Kongresā piedalās 2000+ nodokļu eksperti no visas pasaules. Kopš 2010.gada tradicionāli biju vienīgais Latvijas pārstāvis, nu jau pēdējos gados arī pāris citu kolēģu pamanījuši šī pasākuma nozīmīgumu.
Pasaules čempionātā golfā nodokļu konsultantiem – 2.vieta 🙂
Sestdienā, kamēr lielākā daļa viesu vēl tik pamazām ierodas, kāds necils Latvijas pārstāvis IFA Prezidenta kausa izcīņā golfā ticis pie sudraba.
Praktiskās nodarbības – nodokļi un māksla
Kad pa dienu labi pastrādāts, kopā ar mākslas nodokļu ekspertu no Holandes (viņš, starp citu, gādā arī par tādu mākslinieku nodokļiem, kā Coldplay, Cypress Hill, Armin van Buuren, uc) varam arī aiziet uz džeza klubu un noklausīties izcilās Lauren Henderson koncertu. Man ir aizdomas, ka par viņas talantu vēl tuvākajos gados daudzi uzzinās. Sarunājām arī ar šo klīstošo holandieti plašāku sarunu par nodokļiem mākslā un sportā kādā no nākamajām podkāsta Tax Stories epizodēm, par ko te IFA, starp citu, ir neviltota interese.
Lauren Henderson live in Berlin -
Kad valstij jāatmaksā šķietami neatmaksājamu PVN?
Apsveicu ar jaunā mācību gada sākumu! Ir labs iemesls arī pamācīties mums. Tikko draugi Vācijā nopublicēja ziņu par svaigu lietu, kas varētu būt aktuāla arī pie mums, jo tādās situācijās VID varētu būt uz pauzes. Vācijas tiesa vērsusies ES tiesā ar lūgumu skaidrot kādas 2007.gada ES tiesas (Reemtsma) sprieduma piemērošanu viņu specifiskā situācijā. Tas pamudināja aiziet uz pirmavotiem un paskatīties – kas tad notika tālajā 2007.gadā?
Kas notika Reemtsma lietā?
Kā te mēģināju uzzīmēt, Reemtsma ir uzņēmums Vācijā, kas iegādājās reklāmas un marketinga pakalpojumus no kāda Itālijas uzņēmuma. Itāļi izrakstīja rēķinu ar PVN un vācieši to samaksāja, bet itāļi saņemto PVN iemaksāja valsts budžetā. Itāļi kļūdījās, jo šiem pakalpojumiem bija jāpiemēro 0% PVN.
Kā situācija samudžinājās tālāk?
Loģiski, ka šādā situācijā itāļu uzņēmumam jāvēršas pie Itālijas budžeta un jālūdz atmaksāt kļūdaini samaksāto PVN, savukārt vāciešiem ir civiltiesiska prasība pret itāļu uzņēmumu. PVN atmaksu Itālijā pieprasīja vācu uzņēmums zem t.s. 8.ES direktīvas, kas ļāva uzņēmumiem vērsties pēc PVN atmaksas citu ES dalībvalstu administrācijās. Tādēļ šķiet loģiski, ka Itālijas valsts PVN atmaksu atteica, bet Reemtsma tomēr Itālijas valsti iesūdzēja Itālijas tiesā. Vācu uzņēmums tā rīkojās, jo itāļu uzņēmums bija kļuvis maksātnespējīgs un piedziņa no viņiem vairs nebija iespējama.
Ko pateica ES tiesa?
Kā parasti, ES tiesa pieturējās pie PVN pamatprincipiem, g.k. neitralitātes (PVN nevar veidot uzņēmuma izmaksas, ja tas nav gala patērētājs) un efektivitātes. (Itālijas) valsts nedrīkst paturēt sev PVN, kas tai nepienākas. Tādēļ, ja valstij nav šādi nepareizi samaksātā PVN atmaksāšanas mehānisma (jo vācu uzņēmumam nepastāv citu iespēju atgūt nepareizi samaksāto PVN), tad valstij tādu ir jāievieš. ES tiesas formulējums pat ir plašāks – vācu uzņēmums šādi var rīkoties, ja tam nav iespējams piedzīt PVN no Itālijas uzņēmuma vai tas ir pārlieku sarežģīti.
Vēl kā tāds daudzpunkts lietā ir ES tiesas remarka, ka šo spriedumu nevar ietekmēt tiešo nodokļu nacionālais regulējums, lai ko tas arī nozīmētu.. Visticamāk, te ES tiesa domāja, ka lai tik Vācija neiedomājas aplikt ar UIN šādi no Itālijas atgūto PVN.
Jaunā vācu lieta centīsies paplašināt šo principu
Manis pieminētajā Vācijas draugu svaigajā lietā vācu uzņēmums izrakstīja otram rēķinu ar 19% PVN. Pircējs to samaksāja pārdevējam un atskaitīja. Vēlāk pircēja audita rezultātā administrācija ļāva atskaitīt vien 7%, jo darījumam bija piemērojama samazinātā likme. Pircējs lūdza pārdevējam atmaksāt starpību, bet tas atteicās, jo bija iestājies darījuma noilgums. Pircējs tad lūdza Vācijas administrāciju atmaksāt šos kļūdaini samaksātos 12% (kopā ar procentiem!), balstoties uz iepriekš skaidrotajiem Reemtsma lietas principiem.
Tādēļ Minsteres nodokļu tiesa (pat ne augstākā) vērsusies ES tiesā ar jautājumiem, kas pēc būtības skaidro – vai iepriekš minēto Reemtsma lietas principu var attiecināt uz situāciju, kur ir iestājies civiltiesiskas prasības noilgums. Intuitīvi šāds noilgums man šķiet pilnībā atbilstošs vismaz ‘neiespējami vai pārlieku sarežģīti’ koncepcijai. Vienīgi nav skaidrs, kā var iestāties civiltiesisks noilgums, bet neiestāties pārmaksas atmaksas noilgums. Iespējams, nodokļu auditā konstatētais kvalificējas kā jaunatklāti apstākļi. Vai varbūt tad nemaz mūsu pārmaksas atmaksas noilgums nav tiesisks? Būs jāpapēta!
Pēc piemēra Latvijā tālu nav jāiet
Arī šobrīd kopā ar kādu klientu klauvējam pie šķietami slēgtām VID durvīm. Uzņēmumam bija darījums ar klientu Vācijā, kam uz darījuma brīdi bija spēkā esošs PVN numurs (par to ir izdruka un strīda nav). PVN numuru uzņēmumam atņēma.. ar atpakaļejošu datumu. Latvijas VID lūdz koriģēt rēķinu un piemērot Latvijas 21% PVN 0% vietā. Vācijas administrācija prasa reģistrēties darījumam Vācijā. Ziņošu par risinājumu, kad tas būs.
Tādēļ pierakstieties te uz nodokļu blogu saņemšanu savā epastā, lai neko svarīgu nepalaistu garām. Arī Delfi.lv tam seko un ik pa laikam pa kādam blogam pārpublicē, kā, piemēram, šo vakar.
-
Senāta 2021.g. svarīgāko lietu apkopojums
Elektroniski kopš vakardienas grāmata bez maksas pieejama te. Ko šajā grāmatā varam atrast par nodokļiem?
Par ziedojumiem biedrībām
Biedrības amatpersona var ziedot biedrībai, pretendējot uz IIN atvieglojumu. Ja VID uzskata, ka ziedojumu biedrība nav izlietojusi korekti, VID to ir jāpierāda. Par ziedojumu var būt konkrētas lietas lietošanas tiesības, tai skaitā arī nekustamā īpašuma lietošanas tiesību dāvinājums.
NĪN par ēku uz valsts zemes
Uz valstij piederošas zemes bija daudzdzīvokļu ēka. Zeme bija vēl privatizācijas procesā. Strīds bija par to vai dzīvokļu īpašnieki ir atbrīvojami no NĪN, jo valsts ir atbrīvota no NĪN maksāšanas. Senāts nosprieda, ka likuma mērķis ir, ka nodoklis pēc būtības ir jāmaksā tām personām, kas faktiski lieto šo nekustamo īpašumu. Atbrīvojums būtu piemērojams tikai tad, ja valsts arī lietotu šo īpašumu. Šajā gadījumā lietotāji bija dzīvokļu īpašnieki, tādēļ NĪN ir maksājams. Senāts arī lēma par daudzdzīvokļu ēkas telpām uz valsts zemes (dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas), kas nav privatizētas. Tādā gadījumā NĪN maksāšanas pienākums ir pārvaldniekam, ja vien attiecīgās telpas nav reģistrētas ZG kā valsts īpašums.
Objektīvā izmeklēšana PVN lietās
Tiesai PVN lietās ir nepieciešams noskaidrot, vai ir konstatējamas kādas norādes, kuru dēļ:
- nodokļu maksātājam vajadzēja rasties šaubām par sava darījuma partnera spējām izpildīt darījumus, un
- saprātīgi rīkoties, lai novērstu šaubas un nodrošinātos pret riskiem tikt iesaistītam PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.
Nodokļu maksātāja krāpnieciskās vai ļaunprātīgās rīcības pierādīšanai ir pieļaujami izmantot arī tikai netiešos pierādījumus. Objektīvās izmeklēšanas princips nav izprotams kā pienākums tiesai meklēt pieteicēja apgalvojumus apstiprinošus pierādījumus. Tiesa pati šī principa ietvaros ir kompetenta izlemt, vai esošais pierādījumu kopums ir tāds, kas ir pietiekams lietas izspriešanai.
Apbūves zeme ir funkcionāli līdzīga mājoklim
IIN likumā ir atbrīvojums, ja gada laikā pēc pamata dzīvesvietas atsavināšanas persona iegādājas funkcionāli līdzīgu īpašumu. Ja apbūves zemes izmantošanas nolūks izriet jau no paša apbūves zemes statusa jeb iespējas šo nekustamo īpašumu nākotnē izmantot kā dzīvesvietu, tad personai nav jāveic darbības, kas vērstas uz šā nolūka īstenošanu. Tomēr, ja iegādāta ir tāda apbūves zeme, kuras statuss uzreiz neļauj secināt, ka tā nākotnē var tikt izmantota kā dzīvesvieta, un kas tādējādi VID varētu radīt pamatotas šaubas par nekustamā īpašuma funkcionālo līdzību, tādā gadījumā personai ir pienākums atspēkot šīs pamatotās šaubas ar plašāku pierādījumu apjomu. Šī pēdējā tiesas atziņa norāda, ka atbilstoša varētu būt arī zeme, kam nav apbūves zemes statusa, bet tad jāpapūlas pierādīt VID savus nodomus tur dzīvot.
Izdevumi ķīlas dzēšanai par mantotu nekustamo īpašumu – funkcionāli līdzīgi mājoklim
Citā līdzīgā lietā Senāts lēma, ka pat personas izdevumi ķīlas dzēšanai par mantotu nekustamo īpašumu var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, ja šāda rīcība ir atzīstama par būtisku priekšnoteikumu tam, lai persona mantoto nekustamo īpašumu
varētu izmantot kā savu turpmāko dzīvesvietu.Nelikumīgi pievienots dzīvoklis nav vienīgais IIN vajadzībām
IIN nav jāpiemēro vienīgā nekustamā īpašuma atsavināšanai. Kāda persona nopirka 2 dzīvokļus un tos apvienoja. Dzīvē, bet ne uz papīra. Vai tādējādi apvienotā dzīvokļa pārdošanai drīkst piemērot atbrīvojumu no IIN? Nē. Par personas vienīgo nekustamo īpašumu var atzīt vienīgi tādu dzīvokli, kurš pārbūvēts un apvienots, ievērojot normatīvo aktu prasības. Dzīvokļu apvienošana nav obligāti jānostiprina zemesgrāmatā, tomēr privātpersona nevar gūt tiesisku labumu no prettiesiskas rīcības (patvaļīgas būvniecības). Tādēļ vienīgais dzīvoklis ir tikai viens no šādi apvienotajiem.
Kad PVN drīkst neatmaksāt, ja ir kriminālprocess uzņēmuma amatpersonai
Šī lieta muļļājās pa dažādām strīda izskatīšanas instancēm vairāk kā 10 gadus! Maksātnespējīgs uzņēmums 2010.g. palūdza VID atmaksāt PVN pārmaksu. VID to atteica. Senāts kopsēdē (13 tiesneši) izlēma šo lietu vien 2021.gadā, kur tas atkāpās no sava iepriekš (2015.g. un 2016.g.) paustā viedokļa! Pats lietas apraksts ir neskaidrs, tādēļ nācās iet uz pirmavotiem, lai labāk saprastu lietas būtību. Sākotnēji Senāts piekrita Finanšu ministrijas nodokļu maksātājam labvēlīgajam viedoklim – ja uzsāktā kriminālprocesa laikā nav iegūti pierādījumi, lai pieteicēja 18 mēnešu laikā pēc tā uzsākšanas iegūtu tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tad pārmaksātās nodokļu summas ir atmaksājamas. Likumā ir minēti gadījumi, kad valsts nodokļu maksātāja finanšu līdzekļus var uz laiku paturēt savā rīcībā, nodokļu maksātājam attiecīgajā laikā pilnībā liedzot ar tiem rīkoties – ja ir aizdomas, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā nodokļu maksātājs nav pareizi veicis nodokļu samaksu. Norma ierobežo (18 mēnešu) termiņu, kādā aizturama pārmaksātā nodokļu summa, ja procesa virzītājs nav saskatījis pamatu piešķirt procesuālu statusu pašam nodokļu maksātājam vai tā amatpersonām. Šāda procesa virzītāja rīcība ilgākā laika periodā netieši liecina, ka nav konstatēta saistība starp nodokļu maksātāju un noziedzīgajām darbībām, radot pamatu pārskatīt turpmākas finanšu līdzekļu aizturēšanas nepieciešamību. Valsts nedrīkst neierobežotu laiku neatmaksāt pārmaksātos nodokļus, ja kompetentās iestādes nav atklājušas faktus, kas varētu būt pamats pārmaksātās summas aizturēšanai.
Tomēr faktiskajā situācijā pārmaksas pieprasījuma brīdī amatpersonai noteikts statuss kriminālprocesā, tādēļ atmaksas atteikums ir korekts. Senāts uzsvēra, ka ir skaidra likumdevēja izšķiršanās neatmaksāt nodokļu maksātājam finanšu līdzekļus situācijā, ja nodokļu maksātājs vai tā amatpersona kriminālprocesā ir ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Šādā gadījumā vairs nav šaubu par finanšu līdzekļu aizturēšanas nepieciešamību un minētā 18 mēnešu termiņa iestāšanās nevar attaisnot finanšu līdzekļu atmaksāšanu. Lai arī vispārīgi valstij ir pienākums rīkoties noteiktā laikā, lai pārmaksātās summas aizturēšana nebūtu nesamērīgi ilga, tās atmaksāšana tad, kad jau ir konstatējams risks (nodokļu maksātāja amatpersonai noteikts statuss kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu), būtu neatbilstoša abu normu mērķim. Apstāklis, ka kriminālprocesā pastāv citi mehānismi līdzīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, mantas arests, pats par sevi nav pamats atkāpties no likumdevēja noteiktās pārmaksātās summas atmaksāšanas kārtības. Tāpat izskatāmajā lietā nav tiesiskas nozīmes notikumiem pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas, tostarp lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto atcelšanai. Tiesību normas neprasa arī konstatēt tiešu saistību starp pārmaksātās summas, kuras atmaksāšana tiek aizturēta, un kriminālprocesu, kura dēļ pārmaksas aizturēšana tiek veikta.
Ja zināšana par PVN izkrāpšanu nav pierādīta, jāvērtē iespējamās fiskālās priekšrocības
Vienkāršiem vārdiem, ja tiesas laikā vēl virmo šaubas vai pircējam bija jāzina par piegādātāja krāpnieciskām darbībām, tad tiesa vērtēs vai pircējs no darījuma varēja iegūt nodokļu priekšrocības. Tiesas oficiālajā valodā tas skan šādi: situācijā, kad nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas vai krāpšanas pazīmes nav viennozīmīgas un viegli varētu tikt izskaidrotas ar saimnieciski pamatotiem lēmumiem, jo īpaši svarīgi kļūst šādu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu pamatot ar apstākļiem, kas norāda, kādas tieši fiskālas priekšrocības nodokļu maksātājs vai citas personas, par kuru nolūkiem nodokļu maksātājs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, varētu gūt. Lai nebūtu tik abstrakts apgalvojums, kontekstam tiesa paskaidroja, ka nodokļu maksātājai nevar liegt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tikai tādēļ, ka pieteicēja bija informēta par tās SIA finansiālajām grūtībām, kuras līzinga saistības nodokļu maksātāja pārņēma, lai tās īpašniekam kā galvotājam nerastos zaudējumi. Šāds apstāklis pats par sevi nevar būt pamats tam, lai noslēgtos līzinga darījumus uzskatītu par mākslīgiem.
Kādā no nākamajām reizēm – par vakar publiskoto apkopojumu par tiesu praksi nodokļu krimināllietās (2013.-2022.), kas pieejams te.
-
Kādēļ..?
Svētdienas rītā pirms pankūku cepšanas bērniem pārlasot grāmatu par nodokļu vēsturi (Taxes through the Ages. A Pictorial History), aizmaldījos līdz sadaļai par jautājumiem, kas man pastāvīgi neliek mieru.
Kādēļ tie, kas dara vairāk, tiek sodīti ar lielākām nodokļu likmēm?
Podkāsts ir veiksmīgs formāts, lai par šādām lietām aprunātos ar nodokļu jomas šobrīd gaišākajiem prātiem pasaulē. Tādēļ par to jautāju arī virknei Tax Stories viesu. Viņu atbildes man, gan, neviesa pārliecību, ka tās ir vienīgās pareizās. Viena atbildes versija bija – jo aktīvajiem darboņiem par saviem sasniegumiem jābūt pateicīgiem sabiedrībai, ka tā radījusi iespējas. Ok, bet ja tagad ir moderni cīnīties pret visvisādām diskriminācijām, arī šis progresīvo IIN likmju aspekts liekas cīņas vērts, jo iespējas regulāri ko vērtīgu palasīt Netflix vietā visiem ir vienādas. Turklāt, progresīvās IIN likmes darbaspēkam tieši neveicina neaktīvos darboties aktīvāk, jo ar aktīvāku darbību valsts no manis paņems vairāk. Vēl trakāk, ja uzņēmēji sāk domāt:
- Kādēļ veikt biznesu un ar visu riskēt, ja VID vai citas iestādes mani pēc tam.. (kā lai to procesu pieklājīgāk nosauc)?
- Kādēļ pasīvā ienākuma (piemēram, par dzīvokļa īri Booking) vai kapitāla pieauguma likmes ir mazākas, kā darbaspēkam?
- Kādēļ mana ROI (peļņa no ieguldījuma) Latvijas SIA apliekas ar lielāku (25%) likmi, kā no mana ieguldījuma Kiprā (~3-5% efektīvā likme), tādējādi šobrīd sistēmai veicinot ieguldīt ārzemēs, ne Latvijā?
- Kādēļ Igaunijai nav šādas diskriminācijas – 20% IIN, UIN, PVN? Vienkārši, bez diskriminācijas un sistēma neveicina shēmošanu.
- Kādēļ Igaunijā darbinieku VSAOI ir 1,6-3,6%, bet Latvijā 10,5%? Gaišākajiem prātiem no bruto algas atvilkums Igaunijā (21,6-23,6%) tādējādi ir gandrīz 2x mazāks kā pie mums (41,5%)! Darbinieki Igaunijā arī tādējādi nav ieinteresēti, lai darba devējs izmaksā sev dividendes un tad algu maksā aploksnēs.
- Kādēļ ir tik viegli nomainīt Latvijas nodokļu rezidenci uz citu un tādējādi aiziet no Latvijai piekrītošiem nodokļiem?
Piemēram, bērnu auklīte (virs gadiem 50) nereti sūdzas, ka naudas ir par maz, taču kad mēs piedāvājam nopelnīt vairāk, nostrādājot papildus stundas, tad ir atrunas, ka papildus darba h vietā labprātāk aizbrauc uz kapu svētkiem, uz veikalu mazbērnam vai kas nu kurā brīdī ir aktuālāks. Vienkārši tādi dzīves uzskati:
Kādēļ iespringt, ja var neiespringt?
Kādēļ šādu domāšanu mēs vēlamies veicināt un aizsargāt ar progresīvo IIN?
Ja būtu vienāda likme visiem, tad arī katrs būtu savas laimes kalējs. Pat ES par šo spriež attiecībā uz PVN likmēm – ir projekts atteikties no PVN izņēmumiem un visam piemērot vienotu samazinātu likmi (bija aprēķināts, ka Latvijā tā varētu būt ap 15%).
Kādēļ nodokļu sistēma ir tieši tāda?
Grāmatā Tax Tales. From the Second Millenium no stāstiem par vēsturi labi iezīmējas daži pamata principi. Sākotnēji, kad vēl nebija nodokļu, kad mākslinieks radīja alās zīmējumus par veiksmīgiem medījumiem, pārējie cilts iedzīvotāji viņam palīdzēja ar materiāliem, apgaismojumu, ēdienu. Tātad, veidojās nodokļu pamata princips – individuāls ziedojums kolektīvā mērķa labā. Autors (F.Grapperhaus) uz šiem pamatiem uzceļ 3 nodokļu sistēmu pīlārus:
- spēja maksāt (paņem vairāk no tiem, kas var maksāt, bet tas nebūt nenozīmē progresīvās likmes),
- tiešs labums un
- zaudējumu kompensēšana (maksā tas, kas rada zaudējumus, kaut arī legāli). Pēdējā kategorijā iekrīt akcīze, dabas resursu nodoklis un visa zaļā kustība.
Jaunzēlandes Nodokļu principu likums
Papētot šo nodokļu sistēmu sarežģītības tēmu, uzdūros interesantam šī gada materiālam par Jaunzēlandes Nodokļu principu likumprojektu, lai vienkāršotu nodokļu sistēmu. Raksta autors – politiķis un finanšu ministrs H.D. Parkers atsaucas uz vairākiem ievērības cienīgiem avotiem šī likuma tapšanā – Ādama Smita 1776.g. grāmata Nāciju turīgums (The Wealth of Nations), kā arī darba grupu Jaunzēlandē, Austrālijā un Lielbritānijā ziņojumi. Visi nonākuši pie 4 šādiem pamat-principiem:
- Horizontāla vienlīdzība, lai tiem, kas atrodas līdzvērtīgā ekonomiskajā situācijā, būtu jāmaksā vienlīdzīga nodokļa summa;
- Vertikālā vienlīdzība, ieskaitot zināmu progresivitāti samaksāto nodokļu likmēs (tomēr);
- Administratīvā efektivitāte gan nodokļu maksātājiem, gan administrācijā;
- Nodokļu sistēmas radītu ieguldījumu un ekonomikas izkropļojumu samazināšana līdz minimumam.
Kaut arī politiķa rakstā ir daudz ūdens, vismaz vēl dažas no šī raksta atziņām likās ievērības cienīgas.
- Nodokļiem jābūt tik maziem, cik vien iespējams, lai būtu tik daudz, cik nepieciešams.
- Ierēdņiem periodiski būtu jāziņo ministriem par nodokļu sistēmas darbību, pamatojoties uz šiem 4 principiem.
Domājot par šiem principiem un iepriekšējā blogā aprakstīto partiju nodokļu politikas piedāvājumu nākamajām parlamenta vēlēšanām, nesen LinkedIn redzēju interesantu aptauju:
Kādēļ nodokļu sistēma ir tik sarežģīta?
Viens no atbilžu variantiem bija dažādu lobiju interešu iekļaušana likumos, kas likās nepārliecinošs arguments. Vēsturiski daudzi ir dzirdējuši par baznīcas un augstdzimtības izņēmumiem no nodokļu piemērošanas, kādēļ radās ne viena vien revolūcija. Tātad, ar privilēģijām likumos nevajadzētu aizrauties. Citi minētie iemesli bija iepriekš neparedzētu caurumu aizlāpīšana, principu un virzienu trūkums.
Ja šajā jautājumu jūklī kādam ir lielāka skaidrība, droši padalieties ar savu viedokli vai pierakstieties uz nākamajiem nodokļu blogiem un podkāstiem.
-
Partiju programmu nodokļu sadaļu Top 3 ir..
Jau pavisam drīz būs Saeimas vēlēšanas. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods atļauts no 2022. gada 4. jūnija līdz 1. oktobrim, bet priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums televīzijas programmās ir 30 dienas pirms vēlēšanu dienas, tātad jau tūlīt – no 1. septembra. Laiks sākt skaitīt cāļus – ko redzam CVK publicētajās partiju programmās par nodokļiem (kā naudu iekasēs, ne kā to pēc tam tērēs)? Protams, nodokļi nav izšķirošs jautājums izvēlē par labu kādam no sarakstiem, bet tomēr ievērības cienīgs. Izcēlu ar bold svaigākus priekšlikumus, kas pievērsa manu uzmanību.
1. Jaunā Vienotība
JV programmā ir minēts par to, kā plānots tērēt iekasētos nodokļus, bet ne vārda – kādas nodokļu sistēmas pārmaiņas tā vēlētos.
2. Latvijas Krievu savienība
Šajā programmā pārsvarā vērojama nacionālā nots, taču paredzēta arī PVN likmes samazināšana māju apsaimniekošanas maksai līdz 12%, bet apkurei, pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm līdz 5%, kā arī transporta nodokļa iekļaušana degvielas cenā.
3. Zaļo un Zemnieku savienība
Veidosim iedzīvotājiem taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku. Iestāsimies par PVN likmes samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem. Atjaunosim speciālos nodokļu režīmus mazās uzņēmējdarbības atbalstam. Pārskatīsim muitas iekasēto maksājumu apjomu ES kopējā budžetā.
4. TAUTAS KALPI LATVIJAI
Šī programma paredz vienkāršot nodokļu sistēmu, atceļot pilsoņiem nekustamā īpašuma nodokli par vienīgo nekustamo īpašumu. Te nav, gan, skaidrs vai šīs NĪN izmaiņas paredzētas kā vienīgā sistēmas vienkāršošana. Te paredzēts arī, ka pagastā tiek izveidots finanšu inspektora, kas raugās par ienākuma nodokļu iekasēšanu un uzskaiti, amats. Interesants, utopisks risinājums, kas nekorelē ar ieguldījumiem VID digitalizācijā.
5. “SUVERĒNĀ VARA”
Samazināt PVN līdz 5% apkurei, elektrībai, kā arī atcelt akcīzi gāzei. Atbrīvot no IIN jauniešus līdz 25 gadu vecumam (arī tos, kas ar saviem startapiem un kripto biznesu jau pelna miljonus?). Invaliditātes pensijas atbrīvot no IIN. Celt pensiju neapliekamo minimumu līdz ar minimālo algu. Hipotēkas procentu maksājumus par ģimenes mājokļa iegādi, būvniecību vai remontu ieskaitīt attaisnotajos izdevumos (šis varētu samazināt pelēko sektoru privātmāju būvniecībā). Atcelt NĪN visiem mājokļiem. Samazināt Latvijā ražotai pārtikai, sabiedriskai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem, lopbarībai un barības piedevām lauksaimniecības dzīvniekiem PVN līdz 5%. Attīstīt pilna cikla ražošanu reģionos, atbalstot uzņēmējus ar motivējošu nodokļu politiku. Atcelt PVN interešu izglītības pakalpojumiem. Ieviest uzņēmējiem atvieglotu un nomaksājamu nodokļu režīmu, pilnveidojot saimnieciskās darbības konta izmantošanu. Individuālajiem komersantiem un ģimenes uzņēmumiem 10% nodokļa režīms, no kuriem 95% veido sociālās iemaksas, 5% IIN. Pasargāt uzņēmējus no nepamatotiem un nemotivētiem kontrolējošo dienestu ierobežojumiem. Atcelt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, ieviešot principu “kad brauc, tad maksā”. Samazināt ierēdņu skaitu par 1/3.
6. “Kristīgi Progresīvā Partija”
Sakārtot nodokļus un samazināt birokrātijas slogu. Uzņēmējdarbības nodokļu optimizācija. Efektīva ekonomisko noziegumu apkarošana.
7. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai maksimāli jāatvieglo nodokļu administrēšana, izmantojot digitalizācijas procesu. Partija uzskata, ka nepieciešama nodokļu samazināšana dažādām preču un pakalpojumu kategorijām gan patērētājiem, gan ražotājiem.
8. Politiskā partija “Stabilitātei!”
Pārskatīsim nodokļu politiku par labu iedzīvotājiem. Samazināsim PVN likmi pārtikas produktiem līdz 5% un atcelsim PVN medikamentiem. Atcelsim NĪN vienīgajam īpašumam. Krīzes laikā samazināsim degvielas akcīzes nodokli par 50%. VID reforma, vispirms ieviešot atbalsta un konsultācijas principus. Apturēsim VID patvaļīgu uzņēmēju vajāšanu, uzbrukumu un uzņēmumu īpašuma nepamatotu arestēšanu. Apvienosim Ekonomikas ministriju ar Finanšu ministriju. Krimināltiesiskā atbildība par valsts budžeta izkrāpšanu. Te, gan, nav skaidrs, kā tas korelē ar jau esošo kriminālatbildību.
9. Politiskā partija “Tautas varas spēks”
Toričelli tukšums.
10. Partija “Vienoti Latvijai”
Toričelli tukšums.
11. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Iestāsimies par samazinātu PVN likmi Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un ēdināšanas nozarei. Turpināsim samazināt darbaspēka nodokļus. Paaugstināsim kultūras darbinieku sociālo labklājību, turpinot darbu pie nodokļu sistēmas pilnveides.
12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ
Izbeigsim Satversmes tiesas darbību, jo Satversmes tiesa savos spriedumos pieslienas politiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma. Šo pārsteidzošo punktu šķita svarīgi pieminēt, jo ST cita starpā lemj arī par būtiskiem nodokļu sistēmas stūrakmeņiem. Lai novērstu jauniešu masveida izceļošanu darba meklējumos, katram 18 gadus sasniegušam jaunietim pirmajā darba gadā gūtie ienākumi netiks aplikti ar nodokļiem. Samazināsim nodokļu slogu jaunajiem uzņēmumiem un piešķirsim sociālā nodokļa atlaides tiem, kuri darbā pieņem jauniešus un bezdarbniekus. Darbaspēka nodokļus samazināsim vismaz līdz ES vidējam līmenim. PVN pārtikas un ēdināšanas nozarēs samazināsim līdz 10%. Lai veicinātu nekustamā īpašuma nozares attīstību un būvniecību, atcelsim nekustamā īpašuma nodokli. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, noteiksim 10% patenta maksu ikvienam individuālajam komersantam. Nepieļausim, ka nodokļu maksājumi tiek iekasēti avansā. Noteiksim individuālu atbildību par ierēdņu bezdarbību un tās radītiem zaudējumiem.
13. Konservatīvie
Atcelsim NĪN primārajiem mājokļiem līdz noteiktai vērtībai, mazināsim NĪN lauksaimniekiem un komersantiem. IIN neapliekamais minimums algām, minimālā alga un vidējā vecuma pensija sasniegs 750 €. (Lietuvas parlaments jau virza 730 eiro slieksni – ar ko mēs esam sliktāki. Mazo algu neaplikšana šobrīd viens no svarīgākajiem uzdevumiem, šķiet.) Izveidosim Tieslietu akadēmiju un izveidosim jaunu tiesu, prokuratūras un drošības iestāžu līderu paaudzi. Mērķtiecīga cīņa pret netīro naudu, nevis papīra kalnu audzēšana. Sezonas strādnieku nodokļu režīms lauksaimniecībā, viesmīlībā un ēdināšanā. Mazināsim uzņēmumus kontrolējošo birokrātiju. E-pārvaldes un atvērto datu jomā Latvija būs TOP 3 Eiropā.
14. Politiskā partija “KATRAM UN KATRAI”
Medikamentiem PVN 5%, pārtikai PVN 12%, krīzes laikā 5%. Elektrībai, gāzei, degvielai krīzes laikā – PVN 5%. Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām. Atcelsim transporta nodokli. Atcelsim iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām līdz 1000EUR/mēn. Vienkāršota nodokļu likumdošana un nodokļu sistēmas pārskatīšana. Labvēlīga vide jaunajam uzņēmējam- 270 dienas atlikti nodokļi. Par 3% samazināsim darba ņēmēja VSAOI, VSAOI kopējo likmi samazinot no 34,09% uz 31,09%. Atbalstīsim pašnodarbinātos – ieviesīsim vienkāršotu nodokļu maksāšanas veidu. Tiesību, pienākumu, atbildības līdzsvarošana, mazinot birokrātiju. Valsts pārvaldes reorganizācija ar mērķi optimizēt un samazināt strādājošo skaitu. Aizliegsim plānot soda iekasēšanu kā darbības novērtēšanas kritēriju. Represīvās funkcijas un pārmērīgas kontroles mazināšana. VID ir palīgs nodokļa aprēķināšanai, nevis sodīšanai. Elektroniska dokumentu aprite.
15. “PROGRESĪVIE”
Pazemināsim PVN Latvijai raksturīgai svaigai pārtikai. Latvijas nodokļu politika ir netaisnīga un bremzē attīstību. Samazināsim nodokļus tiem, kuru ienākumi nepārsniedz 1000 EUR mēnesī (bruto). Celsim nodokļus īpašumiem dīkstāvē. Latvijai nepieciešama atklāta politika bez korupcijas.
16. Attīstībai/Par!
Vienkāršāki un “zaļāki” nodokļi. Simpātiska programma, bet par nodokļiem tur ir pamaz.
17. “Apvienība Latvijai”
Valsts pārvaldes aparāta samazināšana un modernizēšana. Politiskās un ierēdnieciskās korupcijas apkarošana (šis parādās virknē programmu – labi, ka atzīstam problēmu). Likumu izmaiņas, kas paredz ierēdņu atbildības par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām. Likumu kvalitātes uzlabošana pēc likumu audita. Likumiem jābūt saprotamiem ikvienam. Vienkārša, efektīva un prognozējama nodokļu sistēma, kas motivē nodokļu maksāšanu. Īpašs un atbalstošs nodokļu režīms mazajiem uzņēmējiem. VID kā palīgs un atbalsts nodokļu maksātājiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana sabiedrības trūcīgajai daļai. Nekustamā īpašuma neapliekamā minimuma noteikšana. Pensijas nav apliekamas ar nodokli.
18. “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”
Divas reizes pārlasīju vai neesmu ko palaidis garām uzņēmēja Pīlēna domubiedru plānos, bet nikā.. Aiz matiem varētu pievilkt efektīvu un tālredzīgu valsts pārvaldi.
19. Politiskā partija “Republika”
Republikāņi atbalsta tiesiskumu, amatpersonu politisko, civilo un kriminālatbildību, zemu nodokļu, brīvas uzņēmējdarbības un konkurētspējīgas ekonomikas sistēmu. Apvienot operatīvās darbības subjektus ar līdzīgām funkcijām: KNAB, Iekšējās drošības biroju, VID iekšējās drošības pārvaldi. Veicināt ātrāku tiesvedības procesu. Samazināt PVN atsevišķām nozarēm, produktu vai pakalpojumu grupām. Ceļa nodokli, auto ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā. Neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgo mājokli. Kopējais vai atsevišķais nodokļu un nodevu slogs nedrīkst būt lielāks kā vidējais ES dalībvalstīs. Samazināt ēnu ekonomiku līdz 19% no IKP. Pensijas neaplikt ar nodokļiem. Dot iespēju izņemt uzkrāto naudu ar tiesībām pašam atvērt savu investīciju kontu, neapliekot ar IIN.
Pēcgarša
Daudz populisma un uz emocijām balstītu deklaratīvu solījumu, piemēram, par samazinātu PVN energoresursiem. Nodokļu teorētiķi vienā balsī apgalvo, ka šāds atbalsts nonāktu arī pie tiem, kam atbalsts nav nepieciešams. Efektīvāk būtu mērķēti valsts atbalsta maksājumi vai vēl vienkāršāk – IIN izņēmumi mazāk atalgotajiem.
Stepaņenko un Švecovas (5.) saraksts ir nopietni piestrādājis pie nodokļu jautājumiem. Jau sen sapņoju, ka atsevišķos Latvijas reģionos varētu drosmīgāk eksperimentēt, modelēt dažādus nodokļu politikas mehānismus, ko veiksmes gadījumā varētu ieviest visā valstī. Vienīgi jāuzmanās no nelikumīga valsts atbalsta ES ierobežojumu pārkāpšanas. Pēckara Korejā tā arī uzbūvēja Seulas pilsētu upes otrā krastā (tā sākotnēji bija tik vienā krastā) – ar nodokļu atlaidēm tiem, kas pārcēlās uz otru krastu dzīvot un strādāt. Arī nodokļu sloga samazināšana mazāk pelnošajiem un mazajam biznesam ir korekts virziens. Arī VID problemātika 5.saraksta programmā labi redzama. Principā piekrītu gandrīz visam, kas šajā (5.) programmā rakstīts par nodokļiem.
To pašu atbalsta jaunajam biznesam un jaunajiem darbiniekiem virzienu pauž arī LPV (12.) saraksts. LPV ideja par NĪN atcelšanu nav vien populistisks sauklis, jo Latvijas budžeta 92% ieņēmumus veido vien 4 nodokļi. Pārējie veido vairāk birokrātiju, kā reālu labumu valstij. Vienīgi šaubos vai tieši NĪN ir pareizais grēkāzis, jo no administrēšanas viedokļa NĪN ir viegli iekasējams un nav īpaši aiznesams un noslēpjams. Nepārprotami šis šķiet liberāls, biznesu veicinošs priekšlikums.
Konservatīvie (13.), Katram un Katrai (14.) ar Apvienību Latvijai (17.) diezgan līdzīgi konkurēja par mana top 3.vietu, bet pirmajiem bija mazliet vairāk konkrētības. Viss, protams, intuitīvi.
Partiju NĪN sadaļā daudzi runā par iedzīvotājiem, bet daudz svarīgāka biznesam (tātad – investīcijām, tātad – valstij) ir tiesiskā noteiktība par kadastrālo vērtību pielīdzināšanu tirgus vērtībām – būs vai nebūs?
Interesants ir arī Re:Baltica salīdzinājums – ko par nodokļiem partijas solījušas uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām un kas no tā ir izpildīts. Ne visiem viņu secinājumiem, gan, varu piekrist. Gluži kā pirms 4 gadiem, arī šogad viena partija palūdza palīdzību ar programmas nodokļu sadaļas sagatavošanu (maz kas, gan, no ieteikumiem palicis programmā).
Ceru ar dažiem no kandidātiem vēl paspēt pārrunāt nodokļu jautājumus Tax Stories podkāstā. Daži politiķi jau piekrituši – pierakstieties te uz jaunajiem blogiem savā pastkastē, ja nevēlaties neko palaist garām un iesakiet saviem draugiem, kam nodokļu tēma ir aktuāla.
Tātad, mans partiju nodokļu programmu Top 3 ir:
- Saraksts nr.5 – Suverēnā vara;
- Saraksts nr.12 – Latvija Pirmā Vietā;
- Saraksts nr.14 – Katram un Katrai.