Jau iepriekš rakstīju par šī jaunā nodokļa pamata noteikumiem, kas bija publicēti 14.septembrī. Drīz pēc tam (6.oktobrī) pieņemta pati regula, kas stājās spēkā nesen – 1.decembrī. Te ir regulas teksts. Tā kā regula ir tieši piemērojama, biju izbrīnīts par kolēģu no dažādām ES valstīm komentāriem – kā notiek vai nenotiek ieviešana viņu valstu likumos. Iemesls tam ir vienkāršs – regula ir pārāk vispārīga, bez praktiskas ieviešanas detalizācijas. Ko tad komentēja kolēģi, kamēr Latvijā FM iepauzē, gaidot Ašerādena kunga apstiprināšanu amatā?

Somija

Somija ievieš nodokļa modeli, kurā elektroenerģijas nozares operatoru virspeļņas iekasēšana būtiski atšķiras no Regulas un tiek ieviests jauns virspeļņas nodoklis 33 procentu apmērā. Solidaritātes maksājums tiktu plaši piemērots Somijas tirgū strādājošiem uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju vai pārdod elektroenerģiju vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības tirgū. Papildus tiek ieviests virspeļņas nodoklis 33 procentu apmērā fosilā kurināmā operatoriem. Likumprojekts, iespējams, tiks iesniegts līdz Ziemassvētkiem.

Lietuva

Parlaments tieši šodien, 8.decembrī balsos par Regulas ieviešanu Lietuvā steidzamības kārtā. Tāpēc ir paredzēts, ka regula stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra. Attiecīgi tiek gatavoti grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Ir noteikts tāds pats regulējums kā Somijā, lai apliktu ar nodokli 90% no peļņas.

Igaunija

Jau oktobrī Sorainen kolēģiem bija produktīvs seminārs ar Finanšu ministrijas ierēdņiem par šo tēmu. Seminārā mums Finanšu ministrija sniedza sekojošu informāciju. Igaunija neatbalsta Solidaritātes iemaksas ieviešanu, jo pēc būtības tas ir tiešs nodoklis, kura ieviešanai nepieciešams vienprātīgs dalībvalstu apstiprinājums. Varam atbalstīt regulas projekta pieņemšanu ar nosacījumu, ka dalībvalstij nav pienākums īstenot solidaritātes iemaksu, ja solidaritātes iemaksai līdzīgs pasākums jau ir spēkā. Uzskatām, ka no pasaules naftas cenām atkarīgā nodeva par enerģijas ieguves tiesībām no derīgo izrakteņu resursiem, ko piemēro Igaunijā, ir līdzīgs pasākums regulas projekta izpratnē. Tāpēc Igaunijai nav nepieciešams īstenot regulas projektā paredzēto pagaidu solidaritātes iemaksu. Turklāt, obligātos fiskālos pasākumus ES var ieviest tikai vienbalsīgi un Igaunijā tos nevar ieviest ar atpakaļejošu spēku.

Igaunijā esot tikai viens uzņēmums, uz kuru varētu attiekties šī regula un neesot plānots to aplikt ar nodokli. Cits uzņēmums, kuram arī varētu uzlikt nodokļus saskaņā ar to pašu regulu, būtu Eesti Energia AS (100% pieder valstij; bet valstij nav jēgas aplikt ar nodokli sevi). Tātad reāla šī regulējuma ieviešana Igaunijā, visticamāk, nenotiks un amatpersonas paziņojušas, ka darīs visu iespējamo, lai šo nodokli neieviestu.

Rumānija

Rumānija ir izstrādājusi ārkārtas rīkojuma projektu, pamatojoties uz Regulu, ko vēl ir jāpieņem. Tas joprojām tiek apspriests parlamentā. Tie ražotājiem un/vai izplatītājiem nosaka ierobežotas cenas un 80% nodokli par papildu ienākumiem, ko saņem ražotāji, ja viņi pārdod par citu cenu, nevis to, kas noteikta.

Ungārija

Ungārijā nav ziņu par Regulas ieviešanu, bet kopš 2010. gada ir spēkā 31% papildu nodoklis enerģijas ražotājiem un pārdevējiem un šī gada jūnijā tas ir attiecināts uz dažām jaunām darbībām. Tajā pašā laikā atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kuri izvēlējās gūt labumu no tirgus cenām, neskatoties uz to, ka viņiem ir tiesības uz valstī. garantēto pārņemšanas cenu, piemēroja 65% virspeļņas nodokli.

Spānija

Spānijā pašlaik Parlamentā tiek apspriests tiesību akta projekts par īpašu “iemaksu”, ko paredzēts uzlikt tiem, kas definēti kā galvenie enerģētikas nozares operatori. Paredzētā iemaksa ir aprēķināta kā 1,2% no to apgrozījuma, ar dažiem izņēmumiem. Šis likumprojekts tika iesniegts parlamentā krietni pirms ES regulas publicēšanas, tāpēc pirms tā galīgās pieņemšanas varētu būt nepieciešami daži pielāgojumi ES prasībām.

Nīderlande

Nīderlandē tiek izskatīts likumprojekts par pagaidu solidaritātes iemaksu. Pamatojoties uz pašreizējo likuma priekšlikumu, likumam būs atpakaļejošs spēks – no 2022. gada 1. janvāra. Plānots, ka Solidaritātes iemaksas veic tie uzņēmumi, kuri vismaz 75% no sava apgrozījuma Nīderlandē gūst no saimnieciskās darbības, kas saistītas ar ogļūdeņražu ieguvi, kalnrūpniecību, naftas rafinēšanu vai koksa krāsns produktu ražošanu. Solidaritātes iemaksas pamats ir virspeļņa. Tā tiek definēta kā peļņa 2022. gadā, ja tā pārsniedz 120% no iepriekšējo četru fiskālo gadu vidējās peļņas. No šīs virspeļņas iemaksas veicējam jāmaksā 33% solidaritātes iemaksas.

Slovākija

6. decembrī parlaments paātrinātā procedūrā apstiprināja likumprojektu grozījumus, kuru mērķis ir ieviest jaunu nodevu par virspeļņu no enerģijas ražošanas 90% apmērā. Virspeļņa tiek aprēķināta kā starpība starp tirgus cenu un likumprojektā noteiktajiem cenas griestiem. Cenu griestus turpmāk paredzēts precizēt ar valdības noteikumiem ar diapazonu no 50 līdz 250 eiro par 1 MWh elektroenerģijas atkarībā no enerģijas ražošanas avota. No nodevas darbības jomas ir izslēgtas nelielas ražotnes ar jaudu 0,9 MW vai mazāku, atsevišķas hidroelektrostacijas un elektroenerģijas ražotāji no biometāna, iekārtas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem ar īpaši efektīvu kombinēto ražošanu. Laika periods, kurā nodevai jābūt spēkā, būs no 2022. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim. Likumprojekts arī ievieš īpašas prasības subjektiem, kas importē, tirgo vai transportē jēlnaftu vai atvasinātus produktus no Krievijas. Uz šādām struktūrām attiecas īpaši pienākumi attiecībā uz ziņošanu un jēlnaftas un atvasināto produktu izsekošanu, lai izpildītu attiecīgās ES sankcijas.

Kipra

29. novembrī Finanšu ministrija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par diviem likumprojektiem, kuru mērķis ir aplikt ar nodokli gan no fosilā kurināmā, gan atjaunojamās enerģijas ražotās enerģijas ražotāju un piegādātāju virspeļņu. Saskaņā ar pirmo likumprojektu valsts iekasēs īpašu nodevu no uzņēmumiem, kuri tirgo no atjaunojamiem energoresursiem saražoto enerģiju, gūto virspeļņu. Summu aprēķinās un iesniegs paši uzņēmumi, izmantojot nodokļu iestāžu sniegto veidlapu. Speciālās nodevas apmēra aprēķināšanas formula 2022.gadam ir šāda: (2022.gada peļņa/2022.gadā pārdotā enerģija) – (EUR 0,11 x 2022.gadā pārdotā enerģija x 0,9). Pārdotā enerģija ir izteikta kilovatstundās (KWh). Formulā EUR 0,11 attiecas uz 11 centiem par kWh. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu tirdzniecību un uzsāka darbību 2022. gadā, speciālā nodeva tiks aprēķināta, pamatojoties uz 2021. gadā komerciāli aktīvo piegādātāju kopuma vidējo peļņu no 2021. gadā pārdotās enerģijas. Saskaņā ar otro likumprojektu “īpaša iemaksa” tiks iekasēta no uzņēmumu virspeļņas, kas tirgo enerģiju, kas iegūta no jēlnaftas, dabasgāzes, oglēm un naftas pārstrādes sektora. Abos likumprojektos paredzētie noteikumi ir īslaicīgi, un to mērķis ir tikai aplikt ar nodokli visus neparedzētos ienākumus, kas gūti 2022. gadā globālā enerģijas cenu kāpuma rezultātā.

Vācija

Solidaritātes iemaksas īstenošana fosilā kurināmā nozares virspeļņai tiks aprēķināta no naftas un gāzes uzņēmumu ar nodokli apliekamās peļņas 2022. un 2023. gadā, kas pārsniedz 20% pieaugumu vidējā gada ar nodokli apliekamajā peļņā, kas gūta 4 iepriekšējos gados, t.i., no 2018. līdz 2021. gadam. Solidaritātes iemaksa būs iekasēta ar likmi 33 %.

Čehija

2.decembrī izsludināts likums, ar kuru Čehija ievieš 60% papildu nodokli gāzes un elektroenerģijas ražotājiem un pārdevējiem, bankām (!) un naftas uzņēmumiem. Paredzēts šiem uzņēmumiem standarta 19% UIN pievienot 60% piemaksu. Nodokļa pārsniegums tiktu iekasēts laikā no 2023. līdz 2025. gadam, taču nolemts neiekasēt nodokli ar atpakaļejošu datumu par 2022. gadu. Priekšlikumā virspeļņa definēta kā starpība starp nodokļa bāzi attiecīgajā gadā un pēdējo 4 gadu (t.i., no 2018. līdz 2021. gadam) nodokļu bāzu vidējo vērtību, kas palielināta par 20%. Paredzētais nodoklis ietekmētu uzņēmumus, kuru ienākumu slieksnis pārsniedz 6 miljardus CZK bankām un 2 miljardu CZK enerģētikas uzņēmumiem. Ministrija norādīja, ka ārkārtas nodokļa ieviešana Čehijā ļautu valstij finansēt enerģētikas krīzes un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes risinājumus. Likums stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra. Pilnu Finanšu ministrijas paziņojumu un ar to saistīto prezentāciju var atrast šeit (tikai čehu valodā).

Polija

28. novembrī Ministru padome iesniedza parlamentā likumprojektu, ar kuru ievieš jaunu nodokli gāzes ražotāju papildu peļņai. Praksē nodoklis attieksies tikai uz vienu vienību: Polijas naftas un gāzes ieguves uzņēmumu (Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, PGNiN). Jaunais nodoklis tiek dēvēts par “iemaksu Cenu starpības maksājumu fondā”, kas tiek uzlikta par papildu peļņu no gāzes pārdošanas. Virspeļņas nodokļa mērķis ir iegūt papildu līdzekļus, lai kompensētu gāzes sadales uzņēmumiem atturēšanos no gāzes cenu paaugstināšanas, un faktiski šo cenu obligātu iesaldēšanu, ko iekasē no gala patērētājiem. Pamatojoties uz likumprojektu, laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim gāzes sadales uzņēmumiem no patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām un dzīvojamajām kopienām, būs aizliegts iekasēt gāzes cenu, kas pārsniedz 200,17 PLN par 1 MWh. Likumprojekts attiecas uz Regulas ieviešanu, tomēr Polijas ārkārtas nodoklis nodokļu aprēķināšanas ziņā atšķiras no ES regulā paredzētā. Pamatojoties uz likumprojektu, Polijas neparedzētās peļņas nodoklis tiks noteikts kā fiksēta summa, savukārt ES regula 2022/1854 paredz minimālo 33% solidaritātes nodokli aplikt ar nodokli apliekamai peļņai, kas pārsniedz gada vidējās ar nodokli apliekamās peļņas pieaugumu par 20%. kas iegūti no 2018. līdz 2021. gadam. Iemaksas apmēru Cenu starpību maksājumu fondā noteiks atsevišķs nolikums. Tomēr tas nedrīkst pārsniegt PLN 538,79/MWh no iegūtās dabasgāzes. Iepriekš izsludinātais neparedzētās peļņas nodoklis 50% apmērā no enerģētikas sektora ārkārtas peļņas nav pieņemts un šī koncepcija ir atcelta. Polijas parlaments pieņēma likumu par elektroenerģijas ražotājiem/pārdevējiem (attiecībā uz Regulas 6., 7., 8., 9. un 10. pantu), bet Polijā nav tiesību aktu priekšlikumu par jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes nozari (attiecībā uz Regulas 14., 15., 16., 17. pantu).

Īrija

Īrijas Ministru kabinets ir apstiprinājis jaunu neparedzētās peļņas nodokli, kas tiks piemērots enerģētikas uzņēmumu ieņēmumiem. Tā arī ierosināja ieviest pagaidu solidaritātes piemaksu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar fosilā kurināmā ražošanu un pārstrādi, lai finansētu daļu no vairāku miljardu eiro palīdzības paketes, lai mazinātu valsts dzīves dārdzības krīzes radītās paaugstinātās izmaksas. Saskaņā ar neparedzētās peļņas nodokli vēja un saules enerģijai tiks noteikta maksimālā robeža EUR 120 par MWh; vismaz EUR 180 par MWh naftas un akmeņogļu ražošanai; un EUR 180 par MWh citai ar gāzi nesaistītai ražošanai. Elektroenerģijai, kas ražota no dabasgāzes, netiks noteikta maksimālā robeža. Ierobežojumi būtu spēkā no 2023. gada 1. decembra līdz 30. jūnijam. Tomēr gadījumos, kad elektroenerģijas piegādātāji var pierādīt, ka ieņēmumi, kas pārsniedz maksimālo robežu, tiek novirzīti galapatērētājiem, izmantojot zemākas cenas, uz šiem ieņēmumiem maksimālā robeža neattiecas. Valdība paziņoja arī par pagaidu solidaritātes iemaksas ieviešanu 2022. un 2023. gadam uzņēmumiem, kas nodarbojas ar fosilā kurināmā ražošanu un pārstrādi. Pagaidu solidaritātes iemaksa tiek aprēķināta, pamatojoties uz uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, kas par vairāk nekā 20% pārsniedz bāzes rādītāju – uzņēmuma vidējo ar nodokli apliekamo peļņu laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam, neņemot vērā zaudējumus. Ar nodokli apliekamā peļņa, kas ir vairāk nekā 20 % virs bāzes līmeņa, tiktu piemērota pagaidu solidaritātes iemaksai 75 % apmērā. Paredzams, ka ieņēmumi no tirgus ieņēmumu ierobežojuma tiks iekasēti 2023. gadā, savukārt ieņēmumi no pagaidu solidaritātes iemaksas tiks iekasēti 2023. gadā un 2024. gadā.

Itālija

Itālijā šāds nodoklis jau pastāv kopš š.g. maija, tik tagad Itālija palielināja nodokļa likmi no 25% uz 35%. Nodoklis tiek piemērots virspeļņai, kas pārsniedz EUR 5 miljonus un ko guvuši kvalificēti enerģētikas uzņēmumi, kas darbojas Itālijā no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Pirmais avansa maksājums 40% apmērā no maksājamā nodokļa bija jāsamaksā līdz 2022. gada 30. jūnijam, bet atlikums jāsamaksā līdz 2022. gada 30. novembrim. Nodoklis nav atskaitāms uzņēmumu ienākuma nodoklim vai reģionālā nodokļa par ražošanas darbībām vajadzībām.

Austrija

18. novembrī Austrijas valdība paziņoja par plānoto peļņas nodokļa ieviešanu naftas un gāzes uzņēmumiem un ieņēmumu griestu ieviešanu elektroenerģijas ražotājiem. Elektroenerģijas ražotāju gadījumā ieņēmumiem tiks noteikts ierobežojums. Pasākums paredzēts, lai gūtu ieņēmumus no 2 līdz 4 miljardiem eiro, kas tiks izmantoti, lai finansētu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Enerģētikas krīzes iemaksa par fosilo kurināmo

Enerģētikas krīzes iemaksa par fosilo kurināmo tiek aprēķināta no naftas un gāzes uzņēmumu 2022. un 2023. gada ar nodokli apliekamās peļņas, kas pārsniedz 20% pieaugumu no vidējās gada apliekamās peļņas, kas gūta 4 iepriekšējos gados, t.i., no 2018. līdz 2021. gadam. Nodokļa apmērs ir 40% no bāzes un veido uzņēmumu neatskaitāmus izdevumus. Uzņēmumi, kuri laika posmā no 2021. gada 31. decembra līdz 2024. gada 1. janvārim var apliecināt ieguldījumus pārejā uz atjaunojamiem energoresursiem, no krīzes iemaksas summas var ieturēt 50% no attiecīgajām investīciju izmaksām (maksimāli 17,5%). Tādējādi efektīvā minimālā likme ir 33 % no krīzes iemaksas. Krīzes iemaksa tiks iekasēta ar atpakaļejošu datumu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Enerģētikas krīzes iemaksa par elektroenerģiju

Enerģētikas krīzes iemaksa par elektroenerģiju paredz cenu griestus elektroenerģijas piegādātājiem. Aplikšanai paredzēti 90% no elektroenerģijas piegādātāju ieņēmumiem, kas pārsniedz 140 eiro par megavatstundu. Pakalpojumu sniedzēji, kuri laika posmā no 2021. gada 31. decembra līdz 2024. gada 1. janvārim var pierādīt ieguldījumus pārejā uz atjaunojamiem energoresursiem, no novērtējuma bāzes var atskaitīt 50% no attiecīgajām izmaksām (maksimāli EUR 36 par megavatstundu). Tā rezultātā tiek palielināta maksimālā cena līdz EUR 180 par megavatstundu. Enerģētikas krīzes iemaksa elektroenerģijai stājas spēkā 2022. gada 1. decembrī un ir ierobežota līdz 2023. gada 31. decembrim. Attiecīgais likumprojekts vēl jāapstiprina Austrijas parlamentam un Federālajai padomei.

Bulgārija

Ministru padome iesniegusi parlamentā priekšlikumu par ārkārtas nodokļa ieviešanu jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes nozaru uzņēmumiem. Ārkārtas nodoklis būs pagaidu solidaritātes iemaksas veidā 33% apmērā. Iemaksa tiks aprēķināta, balstoties uz 2022. un 2023. gada ar nodokli apliekamo peļņu, kas pārsniedz 2018., 2019., 2020. un 2021. gada taksācijas periodu apliekamās peļņas vidējo pieaugumu, kas noteikts likumā par UIN. Nākamais solis būs parlamentā balsojums divos lasījumos.

Beļģija

Valdības padome 2022. gada 28. oktobrī apstiprināja enerģētikas ministra iesniegto priekšlikumu, ar kuru tiek ieviests ārkārtas nodoklis. Ārkārtas nodoklis būs pagaidu solidaritātes iemaksas veidā un attieksies uz šādiem diviem uzņēmumu veidiem: reģistrēti naftas uzņēmumi, kas darbojas rafinēšanas nozarē un kuriem ir pārstrādes jauda Beļģijā; un reģistrētas naftas kompānijas, kuras saskaņā ar 2019. gada 5. februāra Karaļa dekrētu ir definētas kā galvenie dalībnieki 2022. gadam dīzeļdegvielas, gāzeļļas un benzīna jomā. Pirmās uzņēmumu grupas maksājamās iemaksas apmērs noteikts 6,90 eiro par tonnu jēlnaftas, kas importēta no 2022.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim. Otrās uzņēmumu grupas veicamās iemaksas apmērs noteikts 7,80 eiro par kubikmetru produkcijas, kas nodota patēriņam laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim. Nākamajā solī likumprojekts tiks iesniegts Valsts padomei.

Portugāle

26. oktobrī premjerministrs paziņoja, ka valdība plāno piemērot papildu nodokli noteiktiem uzņēmumiem, piemēram, enerģētikas un mazumtirdzniecības nozarēm, kas ir guvuši labumu no pašreizējās inflācijas krīzes, gūstot lielāku peļņu nekā jebkad agrāk. Nodoklis būtu vismaz 33% no viņu virspeļņas, ņemot vērā iepriekšējos gados gūto peļņu. Nodoklis pēc nesenajiem notikumiem ES šajā jautājumā bija paredzēts uzņēmumiem, kas darbojas fosilā kurināmā nozarē, proti, tiem, kas nodarbojas ar jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes rūpnīcām. Tagad tas attiektos arī uz uzņēmumiem Portugālē, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, piemēram, tiem, kam ir lielveikali. Paredzams, ka jaunais papildu nodoklis stāsies spēkā vēl 2022. gadā.

Francija

12. oktobrī Nacionālā asambleja pieņēma grozījumu, ar kuru tiek palielināts nodoklis “super-dividendēm”, kas tiek izmaksātas Francijas rezidentiem. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 750 miljonus eiro. Ar grozījumiem par 5% (no 30% uz 35%) tiek palielināta nodokļa likme, kas piemērojama 2022. un 2023.gadā izmaksātajām dividendēm, ja to summa par 20% (1,2 reizes) pārsniedz vidējo gada apmēru. no 2017.–2021. gada periodā sadalītajām dividendēm. Grozījumu mērķis ir atturēt no atsevišķu uzņēmumu, īpaši enerģētikas, transporta un finanšu sektoru, negaidītās peļņas (jeb “superpeļņas”) sadales. Nav pārliecības, ka pasākums paliks galīgajā variantā, jo valdība pret to iebilda un var izmantot īpašu konstitucionālo procedūru, lai apietu parlamentā nelabvēlīgo balsojumu.

ES

  1. 18. oktobrī Eiropas Parlamenta deputāti ar Padomi un Eiropas Komisiju apsprieda ārkārtas nodokļa ieviešanu enerģētikas uzņēmumu peļņai. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis minēja, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pieņemtie pasākumi būtu vērsti uz visneaizsargātākajiem. Viņš aicināja īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, kas nepasliktina inflāciju.

Situācija šobrīd ES šajā jomā mainās gandrīz katru dienu. Pasekosim tai līdz arī turpmāk. Pierakstieties nākamo nodokļu blogu saņemšanai savā pastkastītē, lai neko svarīgu nepalaistu garām.

Citējot blogu, atsauce obligāta.