Muitas tiesības atkal ir modē. Tās ir labas ziņas muitas tiesību lietpratējiem. It sevišķi, ja birojā ir arī krimināltiesību lietpratēji. Taču biznesam tās nav labas ziņas, jo muitas tiesības ir sarežģītas un sankcijas ir bargas.

Problēmas ar muitas kodu

Algoritms problēmai ir vienkāršs. Šobrīd visā plašajā Kombinētajā nomenklatūrā ir ap 4000 muitas kodu, zem kuriem preču eksports uz Krieviju ir dažādos sankciju sarakstos. Muitas koda noteikšana precei ir vesela māksla. Ja visā Eiropā jau tāpat ir maz muitas tiesību ekspertu, tad to, kas spētu noteikt precīzu muitas kodu – vēl mazāk. Savulaik Latvijā mana pirmā darba vieta – Komin specializējās uz šādu pakalpojumu, kas bija gandrīz vai vienīgā alternatīva muitai. Šobrīd viņu mājas lapā šādu pakalpojumu vairs neredzu, kaut arī muitas deklarantus viņi turpina apmācīt.

Tipisks scenārijs uz robežas

Muita mēdz paskatīties uz preci kravā un teikt – ziniet, tas kods, ar kuru jūs gadiem esat eksportējuši, nav korekts. Pareizais kods ir cits un .. tas ir sankciju sarakstos un par mēģinājumu slēpt sankciju preces zem cita koda (kas nav sankciju sarakstos) ir pants krimināllikumā. Ar to tad tagad prioritārā kārtā nodarbojas gan muita uz robežas visas Eiropas eksportam, gan tarifikācijas daļa, kas ātrāk par 2 mēnešiem nekādu viedokli nesola, gan arī VID nodokļu un muitas policija. Tā kā policijai šis viss ir par sarežģītu, tā parasti paļaujas uz tarifikācijas daļas viedokli.

Nemēģiniet to mājās

Problēma tāda, ka precīza koda noteikšanai var būt nepieciešamība piesaistīt dažādu jomu speciālistus, lai, piemēram, izprastu ķīmijas formulas, kas definētas preču sastāva noteikšanai. Attiecīga ES regula nosaka kodēšanas pamat-kritērijus. Arī tie ir sarežģīti izprotami un nepilnīgi, jo to jālasa kopā ar Kombinētās nomenklatūras skaidrojumiem. Taču sarežģītākās lietās te arī daudzi var apstāties, jo vēl ir trešais muitas kodu (Harmonizētās sistēmas) detalizētu skaidrojumu līmenis, kas.., cik man zināms, pieejams vien muitai (un vismaz pirms pāris gadiem – ne tajā svaiigākajā redakcijā, un mums. Vispār, ar šiem skaidrojumiem ES iestādēm un tiesībsargam derētu papētīt iespējamu pārkāpumu, jo Pasaules muitas organizācijas izdotie skaidrojumi pieejami vien pa lielu naudu. Ja tie veido tiesību normu sistēmu (regulā uz tiem atsaucas), tad tiem jābūt pieejamiem bez maksas.

ES var palīdzēt

Uz kodēšanas jautājumu sarežģītību norāda arī fakts, ka daudzi šādi strīdi nonāk ne vien Latvijas, bet arī ES tiesās. Piemēram, Mikrotīkls š.g. oktobrī ES tiesā beidzās viena šāda lieta par korektu muitas kodu viņu precēm. Tā kā muitas jautājumos lielākā daļa tiesību aktu ir ES regulu līmenī, kodēšanas strīdu izšķiršana nereti nonāk no Latvijas tiesas ES tiesā. Tomēr, iepriekš minētajās situācijās krimināplrocesā diez vai lieta nonāks ES tiesā.

Ko darīt, ja šķiet, ka Latvijas muitai nav taisnība?

Nereti laba ideja varētu būt izmantot citu ES Muitas kodeksā paredzēto mehānismu – uzziņu par tarifu (Binding Tariff Information). Tas nozīmē, ka ja uzņēmumam ir informācija, ka kādā ES valstī muitai ir lielāka pieredze ar attiecīgo kodu, tad ir iespēja vērsties attiecīgās valsts muitā, lai tā minētās BTI procedūras ietvaros nosaka precei kodu. Pirmkārt, tas būs neitrāls viedoklis. Otrkārt, ja tas būs labvēlīgs, tas būs Latvijas muitā obligāti piemērojams. Uz šāda dokumenta bāzes mums izdevies arī Latvijas tiesā uzvarēt strīdu ar VID par muitas kodu preču importam, nemaz neejot uz ES tiesu.

Lai viņi deg ellē!

Zinot, ka šobrīd notiek karš, daudzi pavīpsnās un teiks – paši vainīgi, ka šobrīd turpina eksportēt uz Dieva pamesto valsti, un vienalga, kādas preces – sankcionētās vai nē. Tā nauda smird! Tomēr advokātiem, kā ārstiem, ir pienākums aizstāvēt arī slepkavas u.c. noziedzniekus. Tādēļ nereti rodas morāla dilemma – daudzi Eiropas uzņēmumi eksportē ar karu nesaistītas lietas. Pamest, visas Eiropas ražojošos un joprojām nesankcionētās preces eksportējošos uzņēmumus (kuriem rodas strīds par korektu muitas kodu), lai nomirst Latvijas muitas un kriminālprocesa birokrātijas gaiteņos vai palīdzēt ārstēt vismaz tos, kam nodoms nav bijis slēpties? Vienkārši līdz šim daudzi eksportētāji nav skatījušies pārāk uzmanīgi vai 7. un 8. cipars kodā ir tāds vai savādāks.

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijai, godprātīgi un pēc pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, sava advokāta darbā nerakstīt un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij, sabiedrībai, ģimenei un tikumībai, godīgi pildīt zvērināta advokāta pienākumus, sargāt savu pilnvardevēju vai to personu intereses, kuru lietas vedu, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

Advokatūras likuma 46.p. – advokāta zvērests