11.oktobra MK sēdē savu ceļu uz budžeta nodokļu likumu grozījumu paku sāka apjomīgi grozījumi nodokļu sistēmas jumta likumā, par kuriem nu jau kādu laiku klīda baumas, ka tādi būs. Plānotie grozījumi, ja tie paliks tādā pat redakcijā, būs spēkā ar 1.1.23. un attiecas uz turpmāk izklāstītajām jomām. Katra no tām ir pelnījusi atsevišķu blogu, bet šoreiz – īsi, lai vismaz saprotam galvenos principus.

Nodokļu maksātāju segmentēšana

Izrādās, esam segmentēti VID jau kopš 2020.gada atbilstoši mūsu nodokļu saistību izpildes disciplīnai. VID šobrīd segmentē juridiskās personas, tās iedalot 7 segmentos: Uzticamie (nav risku); Veicināmie (var būt nebūtiski riski); Uzraugāmie (ir būtisks risks kaut vienā jomā); Jaunreģistrētie (reģistrēti pēdējo 6 mēnešu laikā); “Zemas ilgtspējas” (nav izaugsmes potenciāls); Ierobežojamie (turpmākā saimnieciskā darbība nav vēlama); Ekonomiski neaktīvie (nerada apmaksātas darba vietas un nodokļu ieņēmumus). Piemēram, jaunā nodokļu paziņošana par aplokšņu algām neattieksies uz Uzticamajiem.

Nodokļu kontrole TP un DAP vietā – tie paši vēži..

Tematiskās pārbaudes un datu atbilstības pārbaudes tiek izvadītas ar jauna VID pārbaudes veida – nodokļu kontrole – dzimšanu. Vai tā ir jauna VID pārbaužu paaudze? Likumprojektā ir daudz jauna teksta par nodokļu administrēšanas 3 posmiem (informācijas iegūšana, nodokļu kontrole, audits) un bla, bla, bla, bet praktiskas būtiskas izmaiņas biznesa acīm pagaidām nemanīju. Mainās tik termiņi, termini u.tml. Tādēļ grozījumi pagaidām izskatās pēc krāsas atjaunošanas uz žoga.

Parasti bija tā – tematiskā nozīmēja, ka VID vēlas pārliecināties vai ir skaidrojums viņu konstatētām neatbilstībām. Tematiskajai kā rezultāts nevar būt uzrēķins. Ja skaidrojums VID acīm neatrodas, var sekot nākamais solis – audits. Audits jau nozīmē deguma smaku, jo izņemot lielas veiksmes audits beidzas ar uzrēķinu, jo VID jau nāk uz kaut ko uzostu un mēģina tam sameklēt pierādījumus. Tagad nodokļu kontroli paredzēts uzsākt ar aicinājumu novērst VID konstatētos pārkāpumus vai neatbilstības vai skaidrot konstatēto neatbilstību, bet nobeigt – ar lēmumu, piemēram, par audita uzsākšanu vai uzrēķinu. Nodokļu kontroli VID veiks 2 līdz 4 mēnešu laikā.

Jauns rings cīņai ar aplokšņu algām

VID paziņos par nodokļu kontroles uzsākšanu uz aprēķinu pamata “aplokšņu algām” – izskaidros nodokļu maksātājam uz aprēķina pamata noteikto nodokļu summu, vienlaikus sniedzot iespēju nodokļu maksātājam skaidrot iespējamo datu nesakritību – kādēļ nodokļu maksātājs maksā zemākas algas nekā vidēji profesijā vai attiecīgajā nodokļu maksātāju grupā. VID pamatīgi nāksies pasvīst te pie sava Big data korektuma, vai arī nodokļu advokātiem atkal būs vairāk darba. Kritēriji nodokļa rēķina izrakstīšanai uz aprēķina pamata būs vidēji nostrādāto stundu skaits mēnesī, kā arī vidējais atalgojums vai stundu tarifa likme mēnesī. Likumprojekts uzliek VID pienākumu publiskot atbilstošās profesijas nozarē vidējo mēneša darba samaksu, vidējo mēneša stundas tarifa likmi un vidējo darba stundu skaitu mēnesī vienai darba vietai iepriekšējā gadā.

Transfertcenu (5 gadu) noilguma terminoloģija

Līdz šim likumā attiecībā uz 5 gadu noilgumu esošā vārdu kopa “transfertcenas korekcijas” ir zaudējusi savu aktualitāti un ir aizstājama ar mazliet plašāku tvērumu “ar UIN apliekamās bāzes – sadalītās peļņas un nosacīti sadalītās peļņas, darījumos starp saistītām personām vai pastāvīgo pārstāvniecību un tās galveno uzņēmumu vai citu pastāvīgo pārstāvniecību korekcijas”.

Izlīgumi ar VID

Līdz šim bija Nodokļu un nodevu likumā paredzētie izlīgumi, kurus nodokļu maksātāji parasti neslēdza, jo tad jāpiekrīt visam VID nodokļu uzrēķinam (tik iespējams samazināt sankcijas). Un bija t.s. administratīvie līgumi (jeb izlīgumi) par iespēju vienoties par abām pusēm pieņemamu uzrēķina kompromisu, ko VID neslēdza. Kaut arī Tieslietu ministrija jau tālajā 2016.gadā izstrādājusi pat vadlīnijas, kā iestādes drīkst šādus līgumus slēgt. Ir vairākas versijas – kādēļ: dēļ korupcijas riskiem, dēļ nepietiekošā regulējuma, dēļ tā, ka VID būs jāatlaiž juristu armiju, kas strādā ar nodokļu strīdiem. Diemžēl, jaunie grozījumi mēģinās šo administratīvo (iz)līgumu mehānismu joprojām neaiztikt! Grozījumi vien paredzēti par nevienam nevajadzīgo pirmo izlīguma variantu – nodokļos un nodevās paredzēto vienošanās līgumu. Starp citu, interesants juridiskās tehnikas risinājums – būtībā nosaukt to par līguma līgumu; nākamais solis – nosaukt nodokli par nodokļa nodokli. Jaunais līguma līguma regulējums paredz šādas papildus iespējas:

  • 1) iespēju to noslēgt nodokļu audita laikā līdz lēmuma par nodokļu audita rezultātiem pieņemšanai, kā rezultātā tam tiks atcelti 60% no uzliktās soda naudas un nokavējuma naudas; 
  • 2) iespēju to noslēgt nodokļu kontroles laikā līdz nodokļu rēķina (par aplokšņu algām) izdošanai;
  • 3) diferencēt ar vienošanās līgumu atceļamo soda naudu un nokavējuma naudu atbilstoši procesa stadijai, kurā vienošanās līgums tiks noslēgts;
  • 3) diferencēt atceļamo soda naudu un nokavējuma naudu atbilstoši procesa stadijai, kurā līguma līgums noslēgts;
  • 4) palielināt periodu labprātīgai nodokļu saistību izpildei;
  • 5) noteikt sekas, kas iestājās, ja līguma līgums zaudē spēku.

Citi būtiskākie grozījumi likumprojektā

  • Nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana.
  • Nodokļu pārmaksas dzēšanu fiziskas personas nāves gadījumā, ja to nepieprasa 3 gadu laikā pēc nāves.
  • Iesnieguma nodokļu samaksas pagarinājumam iesniegšanas termiņš no 15 dienām samazināts uz 5 darba dienām.
  • lēmuma par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu notiks sistēmā automātiski tās pašas dienas laikā, kad nodokļu maksātājs iesniedzis iesniegumu.

Turpinājums par šo sekos, jo saražota paprāva dokumentu kaudzīte, kas tuvojas 100 lpp..