Cik tas svarīgi Latvijai?

Domāju, ka šī direktīva attieksies uz ļoti daudzām Latvijas uzņēmumu grupām. Šobrīd no Kipras un Nīderlandes Latvijā ir tikpat investīciju, kā no Vācijas (~1,2bn), bet no Igaunijas – divtik (~2,5bn); vēl no lielākajiem investoriem jāpiemin Zviedriju (~6bn), Lietuvu (~1,5bn) un Nīderlandi (~1bn); uzņēmumi no Luksemburgas investējuši vairāk (~800m), kā no Dānijas (~700m), bet no Maltas (~415m) – vairāk, kā no Somijas (~365m). 

Kā noteikt vai man ir čaula?

Izejot dažādu direktīvas (ATAD 3) projekta noteiktu kritēriju sietam, būs iespējams noteikt, vai uzņēmums skaitās čaulas vai nē. Neiedziļinoties visās kritēriju niansēs jāsaka, ka jāuzmanās tiem uzņēmumiem, kam piepildās visi 3 sekojoši kritēriji:

  • pasīvie ienākumi – vismaz 75% ieņēmumus uzņēmums gūst no dividendēm, %, autoratlīdzības vai kapitāla daļu atsavināšanas,
  • pārrobežu darījumi
    • vismaz 60% ieņēmumu VAI
    • vismaz 60% bilances vērtības veido īpašums (kas nav nauda vai kapitāla daļas) ārpus čaulas kompānijas valsts, kas ir vismaz EUR 1 milj. vērtībā; un
  • administrācijas un būtiskāko lēmumu pieņemšanas funkcija ir nodota ārpakalpojumam.

Direktīva neattiecas uz uzņēmumiem (čaulām), kas atrodas PLG valstī. Visiem uzņēmumiem, kam piepildās šie 3 kritēriji, būs jaunas ziņošanas VID prasības par to ekonomisko būtību, un šis ziņojums būs automātiski pieejams visu ES valstu nodokļu administrācijām.

Kas ir uzņēmuma ikdienas administrēšana vai lēmumu pieņemšana?

Lai pierādītu ekonomisko būtību (un tādējādi nezaudētu ES direktīvu un nodokļu konvenciju priekšrocības) uzņēmumam jābūt gan telpām, gan bankas kontam ES. Uzņēmumam skaitīsies pierādīta ekonomiskā būtība, ja tajā ir vismaz 5 pilna laika darbinieki. Ir izņēmumi 5 darbinieku prasībai, kad var būt mazāk, ja:

  • vairākums darbinieku ir čaulas uzņēmuma valsts nodokļu rezidenti vai dzīvo saprātīgā attālumā no uzņēmuma,
  • ir pietiekoši kvalificēti un
  • darbinieks nestrādā un nav direktors ārpus uzņēmuma grupas.

Būs arī iespēja paskaidrot, ja būtības kritēriji nepiepildās

Tomēr, iespējams arī pierādīt ekonomisko būtību, kas nav saistīta ar nodokļu ieguvumiem, pat gadījumos, kad iepriekš minētie kritēriji norāda, ka būtības nav. Piemēram, būs iespējams pierādīt, ka būtiskākie lēmumi pieņemti čaulas uzņēmuma atrašanās valstī, ar darbinieku pieredzes aprakstu vai ar ticamu stāstu par to, kādēļ uzņēmums ir nepieciešams – čaulas kompānija nedod nodokļu ieguvumus ne PLG, ne grupai kopumā. Šādus apgalvojumus būs jāpierāda, piemēram, salīdzinot grupas finanšu pārskatus ar un bez čaulas.

Ok, mums grupā ir čaula – kas no tā?

Pirmkārt, direktīva nerisina situācijas, ja čaula ir ārpus ES. Bet nesteidzieties priecāties – jau līdz š.g. oktobra beigām notiek publiskā apspriešana ES līmenī zālēm arī šādam gadījumam – tam plānots veidot melno sarakstu starpniekiem, kas palīdz izveidot ārpus ES esošās čaulas.

Čaulas uzņēmumiem administrācija arī neiesniegs rezidences apliecības vai izsniegs ar piezīmi, kas nedod tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

Ja visi uzņēmumi (dividenžu izmaksātājs A, čaula B un akcionārs C) atrodas ES

Tad A samaksās ieturējuma nodokli, bet C to nodokļu vajadzībām varēs kreditēt (samazināt C valstī maksājamo nodokli par A valstī samaksāto). C varēs kreditēt arī B valstī ieturēto nodokli, bet parasti B valstī neko nav jāietur. A nevarēs piemērot ne nodokļu konvenciju ar B, ne ES direktīvu nodokļu atvieglojumus darījumiem ar B.

Ja A un B atrodas ES, bet C – ārpus

Tad A samaksās ieturējuma nodokli, saskaņā ar A valsts nacionālo likumu vai nodokļu konvenciju ar C, ja tāda pastāv. A nevarēs piemērot ne nodokļu konvenciju ar B, ne ES direktīvu nodokļu atvieglojumus darījumiem ar B.

Tas vēl ir tālā nākotnē, vai ne?

Ne gluži. Tieši otrādi – pēc šī brīža EK plāna ir palikuši vien daži mēneši līdz gada beigām rīkoties, ja kāds vēlas, lai grupā nebūtu ziņojamas čaulas. Plānots, ka Direktīvu jāievieš ES valstu likumos līdz nākamā gada vidum un pirmā piemērošana plānota vien 1.1.2025., BET tad būs vērtējama situācija par iepriekšējiem 2 gadiem, tātad – par situāciju 2023. un 2024.gados.

Tomēr neizskatās, ka čaulas uzņēmums ir pasaules gals.

Direktīva būtībā ļauj skatīties cauri čaulām nodokļu vajadzībām. Tā kā tās kļūst vienkārši lieki izdevumi tīri no nodokļu perspektīvas. Tomēr, ja ir kādi citi iemesli tādus uzņēmumus turēt (risku diversificēšana, u.c.) – tas nav nekas peļams.     

Es tik tā padomāju..

Pag, Latvijā taču gandrīz nekam nav ieturējuma nodokļu. Tiesa, bet globālā minimālā UIN (Pīlārs 2) paredz tādus ieviest. Un tas šķiet pareizi no valsts puses un tas diez vai kaitē Latvijas biznesam. Man sanāk tā, ka par Latvijā ieturēto nodokli pasīvā ienākuma saņēmējs ārzemēs tik un tā samazina savu maksājamo nodokli. Tātad, neieturot Latvijā UIN Latvija atsakās no nodokļiem par labu citu valstu budžetiem, uzņēmumu kopējam nodokļu slogam nemainoties. Tad kāpēc?

Starp citu, Sorainen ir nodokļu konsultantu tīklā WTS, kur noteikti atradīsies izpalīdzīgi nodokļu prāti vairāk kā 100 pasaules valstīs. Labprāt iepazīstināšu ar kādu no tiem, ja nepieciešams.   

Par citām sagaidāmām nodokļu direktīvām – turpmākajos blogos.