Nodokļi un morāle. Vai kaķis sāks cienīt peli?

Nodokļu kongresa 1.diena noslēdzās ar virkni interesantu jautājumu un tēžu, kas var likt aizdomāties par to, ka nodokļu pasaule ir mainījusies. Dažas no tām te paspēju pierakstīt.

  • Vai mājas krāsošanas bizness, nedeklarējot ienākumus ir mazāks noziegums, kā nodokļu padoma sniegšana par līdzekļu nobēdzināšanu ofšoros?
  • Vispārīgās pret-izvairīšanās normas (par ekonomiskās būtības pārsvaru pār juridisko formu) ļauj tiesnešiem samērā plašas iespējas lemt vai darījums vai uzņēmumu struktūra ir saprātīga – saskaņā ar likumdevēja mērķiem. Tieši tādēļ ir tik būtiskas likumprojektu anotācijas, lai likumdevējs pēc iespējas plašāk definētu savus mērķus.
  • Tomēr, ja likuma gars prasa maksāt nodokli, bet likuma burts – nē, vai uzņēmumam vajadzētu to maksāt? Ja uzņēmuma vadītājs šādā situācijā samaksās nodokli, vai vadītāju pats uzņēmums (akcionāri) varētu par to sodīt?
  • OECD 2011.gada vadlīnijās starptautiskajiem uzņēmumiem ir nodokļu nomaksas sadaļa. Tajā teikts, ka uzņēmumam nav pienākuma maksāt vairāk, kā likums to prasa.
  • Šajā kontekstā uzņēmuma vadītājam pat varētu būt pienākums pret akcionāriem veikt saprātīgu (ne agresīvu) nodokļu plānošanu. Uzņēmumu valdēm jāpieņem saprātīgu nodokļu risku vadības politiku, lai definētu savu risku apetīti, kā arī jāievieš tā izpildes kontroles sistēmu.
  • Taču vadlīnijas arī prasa uzņēmumiem, lai tie veiktu atbildīgu biznesu. Tādēļ arī šobrīd ESG temats kļūst arvien karstāks.
  • Tieši tādēļ šobrīd arvien vairāk starptautisko uzņēmumu necenšas vairs skriet pēc lētākā (arī no nodokļu viedokļa) piedāvājuma, bet gan pēc pilnīga caurspīdīguma.
  • Reputācija kļūst arvien svarīgāka. Pat, ja uzņēmumam ir taisnība, vai kāds vēlas sadarboties ar uzņēmumu, kas pastāvīgi ir ziņās, ka tas pieņēmis agresīvu nostāju un dažreiz uzvar, dažreiz nē?
  • Un no otras puses – labas attiecības ar VID nenozīmē, ka uzņēmums neies uz tiesu aizstāvēt savus principus.
  • Virkne lielo starptautisko uzņēmumu ir paziņojuši, ka tie nesadarbosies ar uzņēmumiem, kas bez ekonomiskās dibināti ofšoros. Šai sakarā Shell pārstāvis stāstīja, ka var būt gadījumi, ka DUS ir nepieciešams arī eksotiskās salās, bet tas ir izņēmums viņu sadarbībai ar ofšoriem.
  • Ja ir jāizvēlas jurisdikciju, tad Shell tomēr skatās uz attiecīgo valstu nodokļu likmēm, bet ne mazāk svarīga ir arī nodokļu administrācijas kvalitāte un sadarbības vieglums. Par šo tēmu Latvijā laikam šobrīd nav vērts runāt – VID publiskais tēls investoru acīs ir ar (-) zīmi.
  • Globālais minimālais UIN nemazinās valstu vēlmi konkurēt ar citām valstīm par investīciju piesaisti. Tomēr konkurence vairāk izpaudīsies citās, ne-nodokļu sfērās.
  • Pat Malta globālā minimālā UIN gaidās ir sarosījusies un solās jau tagad reformēt savu UIN sistēmu, taču svaigākie salenieku paziņojumi liecina, ka viņi tomēr neskries pa priekšu Pīlāra 2 vilcienam un nogaidīs gala lēmumus.
  • Čaulas kompāniju direktīva pēc patreizējā plāna atstājusi vien dažus mēnešus uzņēmumu starptautisko grupu reformēšanai (būs jāuzmanās tiem, kur ir mazāk par 5 darbiniekiem un kur pasīvais ienākums plūst cauri) – par to sīkāk kādā no turpmākajiem blogiem.  
  • Šakirai draud 8 gadu cietumsods un EUR ~24 mil. sods
  • Kārtējais piemērs par to, cik šaura ir robeža starp pienākumu un morāli, parādījās publiski pavisam nesen – šī gada vasarā. Spānijas nodokļu administrācija uzskata, ka Kolumbijas pop-dīva bijusi Spānijas nodokļu rezidente 3 gadus pirms kam, kad viņa to deklarēja. Pēc Spānijas nodokļu iestādes datiem par to liecina ne vien dziedātājas šo 3 gadu laikā iegādātā māja Barselonā, bet arī pierādījumi par frizieru salonu, personīgā trenera, un pat bērnu skolas apmeklējumiem, u.tml. dati. Inspektori arī savākuši pierādījumus no kredītkaršu un soc-tīklu kontiem. Tādējādi administrācija uzskata, ka dziedātāja pavadīja vairāk par 183 dienām Spānijā katrā no šiem 3 gadiem un nevienu – Bahamās, kur viņai bija deklarēta nodokļu rezidence. Dziedātājas vārds parādījies gan Paradīzes, gan Panamas ofšoru dokumentu noplūdēs. To visu vēl, protams, vērtēs tiesa.
  • Starp citu, šāda administrācijas pieeja nav nekas jauns un tāda nonāks arī līdz Latvijas VID praksei. Nav arī noslēpums, ka, piemēram, Francijā jau sen pastāv VID vienības, kas cenšas pārliecināties, ka cilvēki, kas deklarējuši savu nodokļu rezidenci Monako, patiesībā dzīvo Francijā un tādēļ nodokļi maksājami tur.
  • Tas tikai pierāda, ka nodokļu pasaule mainās. Informācija plūst visos virzienos un reputācijas riski ir būtiski. Tādēļ šaubu gadījumā labāk tālredzīgi neieņemt agresīvu nodokļu maksāšanas nostāju, pat ja liekas, ka jūra līdz ceļiem un VID nekad netiks klāt informācijai par kripto-valūtas kontiem. Kā dziedāja Šakira – kautkur, kautkad.. tas var pēkšņi parādīties.