Pakāpeniskā pāreja no nodokļu piemērošanas atsevišķiem uzņēmumiem uz uzņēmumu grupām

Veidojot nodokļu sistēmas, parasti valstu pieeja ir domāt par nodokļu piemērošanu uzņēmumam un tā darījumiem. Bet, kā man ik pa laikam atgādina bērni, tas nav, kā tas strādā. Uzņēmumu grupas parasti domā par visas grupas, ne atsevišķu uzņēmumu, labumu. Tādēļ ne vienmēr katra grupas uzņēmuma vērtība atspoguļo grupas kopējo vērtību.

Pastāvīgā pārstāvniecība

Grupas pieejas nepieciešamību nesen redzēju praksē, kur VID piemēroja UIN uzrēķinu pastāvīgai pārstāvniecībai, kad galvenais uzņēmums joprojām daudz investē un tādēļ pagaidām strādā ar zaudējumiem. IT un startapu nozarē tā pat ir ierasta lieta. Tomēr Latvijas jaunajā UIN sistēmā ar šo ir nopietnas problēmas, jo nebūt ne visus galvenā uzņēmuma attiecināmos izdevumus Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība drīkst ņemt vērā UIN bāzes aprēķināšanai. Papildus PE peļņas attiecināšanas jautājumiem roku rokā iet arī transfertcenu metodoloģijas jautājumi.

CFC un UIN bāze

Jau kādu laiku Latvija un pasaule mēģina sadzīvot ar t.s. kontrolētā ārvalstu uzņēmuma noteikumiem, kas paredz aplikt Latvijā ar UIN peļņu, kas nav aplikta zemu nodokļu valstīs. Tomēr arī ar šiem noteikumiem nereti pasaulē pastāvošās UIN sistēmas būtiski atšķiras, jo atšķiras šādu ārvalstu uzņēmumu UIN bāzes aprēķināšanas kārtība. Piemēram, vai jāņem vērā šādu zemu nodokļu valstu uzņēmumu zaudējumus? Nodokļu piemērošana (zaudējumu pārnešana) konsolidētā grupā ir vēl viens šī jautājuma bloks, ko Latvijas UIN likums vairs neatzīst.

ES tiesu lietu piemēri

Uz šo tēmu attiecināmās lietas bijušas samērā skaļas. Marks & Spencer lieta (starp citu, šī gada IFA iepazinos ar advokātu, kurš pārstāvēja M&S šajā lietā) bija par tiesībām izmantot zaudējumus citā ES grupas uzņēmumā, ja meitas uzņēmumam vairs nav iespēju tos izmantot. X Holding un Groupe Steria neatļāva grupas pieeju ES UIN jautājumos. Danish lietas, savukārt, ir jaunāko laiku ES tiesas slavenības, kas neļāva piemērot Mātes-meitas un Procentu-autoratlīdzības direktīvās paredzētos ieturējuma nodokļa atvieglojumus pasīvajiem ienākumu veidiem, jo holdinga kompānijām nebija ekonomiskās būtības un pasīvā ienākuma patiesā labuma guvējs bija uzņēmums citā valstī.

Pīlārs 2

OECD jaunais projekts paredz globālo minimālo UIN 15% uzņēmumu grupām, kam konsolidētais gada apgrozījums pārsniedz EUR 750 mil. (t.s. Pīlārs 2). Arī šis projekts paredz konsolidētu grupas finanšu pārskatu, kas koriģēts nodokļu aplikšanas vajadzībām. Taču jāpaseko līdz atšķirībām starp OECD plānu un attiecīgās ES direktīvas projektu.

Starp citu, kuluāru sarunās amerikāņi prognozēja, ka Pīlāra 2 projekts tiks ieviests visā pasaulē, bet Pīlārs 1 diez vai. Pīlārs 1 paredz globālo digitālo milžu nodokli patēriņa valstīs. No vienas puses tas būtu ASV izdevīgi, ka šobrīd dažādo reklāmas un digitālo nodokļu sistēmu vietā būtu viena vienota sistēma, taču tā kā lielākā daļa no šīm ~100 kompānijām, uz kurām šis nodoklis attiektos, ir no ASV, tad Kongress tam diez vai piekritīs. Taču Komisārs Džentiloni jau paspējis piedraudēt, ka globālā plāna fiasko gadījumā EK nāks klajā ar ES līmeņa risinājumu.

Čaulas kompāniju nodokļu direktīva

EK piedāvātais teksts apstiprināts 22.12.2021., bet to vēl jāapstiprina EP. Nodokļu sekas – grupas līmenī. Šī direktīva liek šaubīties par holdinga kompāniju turpmāko pastāvēšanu, jo ļaus valstīm skatīties cauri tukšajiem uzņēmumiem. Tas attiecas g.k. uz pasīvo ienākumu (dividendes, autoratlīdzība, procenti) izmaksāšanu: ja A izmaksā B, kas to izmaksā C, tad direktīva ļaus uzskatīt, ka A ir izmaksājis C, ja B uzskata par čaulu. Rezultātā C būs šo ienākumu jāapliek savā valstī un tas varēs atskaitīt ieturējuma nodokli, kas samaksāts par šo pasīvo ienākumu vai nu A vai B. A, savukārt, nedrīkstēs ņemt vērā nodokļu konvenciju un ES direktīvu atvieglojumus ar B valsti. Direktīva attieksies arī uz gadījumiem, ja kāds no uzņēmumiem ir arī ārpus ES. Teiksiet, ka Latvijā jau nav ieturējuma nodokļu uz pasīvo ienākumu izmaksāšanu un es tam vairumā gadījumu piekritīšu. Taču jāatceras, ka arī Pīlāra 2 projekts nāk komplektā ar jauniem ieturējuma nodokļiem.

ASV

Pīlāra 2 un CFC miksējuma, bet krietni ierobežots modelis vispār ASV jau pastāv – tas saucas BEAT (Base erosion and anti-abuse tax). To piemēro grupām ar vismaz USD 500 mil. apgrozījumu.

Pēcgarša

Viss iepriekš minētais noveda pie provokatīva jautājuma – vai ES galu galā nonāks pie federālā UIN modeļa? Kamēr atbildes nav, izskatās, ka globālās tendences arvien vairāk sāk pievērsties uzņēmumu grupu nodokļu piemērošanai pēc ekonomiskās būtības, ignorējot katra uzņēmuma juridisko nošķirtību.