Sorainen kolēģi pirms aptuveni 1/2 gada veica pētījumu “Noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Robežšķirtne, tipoloģijas un tiesu prakse”. Kas no tā man likās lasītājiem ievērības cienīgas atziņas?

Darījumi ar kripto-valūtām

Lasot sadaļu par nesamaksātiem (un nedeklarētiem) nodokļiem no darījumiem ar kripto-valūtām, man radās iespaids, ka diez vai kripto izmantos aplokšņu algu maksāšanai, jo algu Latvijā vairumā gadījumu neizmanto uzkrājumiem, bet gan tūlītējai tērēšanai. Tomēr kripto sakarā mieru nedod jautājums, par ko rakstīju vienā no iepriekšējiem blogiem – CRS (arvien lielākas pasaules daļas banku pienākums informēt nodokļu administrācijas). Kaut kad cilvēki tomēr vēlēsies pārvērst kripto uz tradicionālo valūtu un to tērēt. Vieglākie nodokļu noziegumu izmeklēšanas paņēmieni ir identificēt dārgāko mantu (nekustamos, auto, jahtas, ceļojumus) un palūgt cilvēkam pierādījumus par līdzekļu izcelsmi – par ko šī manta iegādāta. Turklāt, arī bankas var noziņot administrācijai par konta atlikumu. Ko es esmu palaidis garām? Vai tomēr vairumā gadījumu nedeklarētā kripto nauda tiks konvertēta un tērēta pamazām, nezīmējoties ar redzamiem īpašumiem un izmantojot bankas valstīs, kas vēl nav CRS sistēmā?

Noziedznieki neatprasa PVN pārmaksas

Uzņēmumi izvairās atprasīt no valsts PVN pārmaksas, jo to atgūšana parasti ir saistīta ar pastiprinātu VID uzmanību un īstenotajām pārbaudēm, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību. Arī administratīvajās lietās, kurās VID kvalificē nodokļa maksātāja darījumus kā faktiski nenotikušus, bieži vien šādi darījumi tiek organizēti tādā veidā, ka starpība starp valsts budžetā maksājamo PVN un priekšnodoklī atskaitīto PVN par faktiski nenotikušajiem darījumiem veidotu nulli.

Statistika

Vērtētais periods bija 2,5 gadi (19.g. līdz 21.g. vidum), par kuru vērtēti 139 spriedumi publiski pieejamās nodokļu krimināllietās. Vairumā gadījumu no tiem (79) persona ir notiesāta, lietā nepiemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli. 13 lietās persona ir notiesāta, vienlaicīgi juridiskajai personai piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli. 23 lietās persona notiesāta vienošanās procesā. Tikai 6 no analizētajiem nolēmumiem persona ir attaisnota. Taču ne visas nodokļu krimināllietas ir publiski pieejamas. Juridiskai personai var piemērot tādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus kā likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija vai naudas piedziņa. Tomēr, kā teica klasiķis Karlsons, kas dzīvo uz jumta – mieru, tikai mieru. Minētajā 2,5 gadu periodā piespiedu ietekmēšanas līdzekļi piemēroti vien 17 gadījumos, no kuriem 21.g. 1.pusgadā – (te būtu jāskan bungām) .. veselu vienu reizi! No kā tieši te noziedzniekiem būtu jābaidās?

Turpinājums par šo pētījumu drīz sekos..

Kā vienmēr, ja šie nodokļu blogi šķiet noderīgi, te iespējams pierakstīties uz to saņemšanu savos e-pastos. Būšu arī pateicīgs, ja padalīsieties ar linku uz šo nodokļu blogu 1-2 saviem draugiem, kam tas var būt svarīgi.