Šajās brīvdienās manu uzmanību piesaistīja kāda pasaulē atzīta nodokļu guru Dan Neidle blogs par to, ka Lielbritānijas nodokļu rezidentiem ofšoru bankās glabājas ap 570 miljardu GPB un turienes nodokļu administrācijai, kas ir viena no progresīvākajām, nav ne jausmas, cik no šīs naudas nav deklarēta UK un tādēļ par to nav maksāti nodokļi. Tas lika aizdomāties – nu jau gadus 5 arī Latvijas VID saņem no ārvalstu bankām info par Latvijas nodokļu rezidentu naudu ārvalstu banku kontos. Ko VID tālāk dara vai nedara ar šo informāciju? Vai VID zin, cik no ārvalstu bankās esošās (CRS sistēmā Latvijai paziņotās Latvijas nodokļu rezidentu) naudas nav deklarēta Latvijas IIN deklarācijās? Vai Revolut un Paysera ziņos Latvijas VID par manu kontu tur? Un cik viegli ir izvairīties no automātiskās informācijas apmaiņas? Kādas ir sankcijas, ja nepaziņoju VID par savu ārvalstu bankas kontu vai paziņoju bankai, ka esmu Lielbritānijas nodokļu rezidents, kaut arī man ir vien non-dom statuss tur (par šo statusu rakstīju jau agrāk)? Pamēģināsim šo visu mazliet pašķetināt.

Kas ir CRS?

Par to labāk sākt ar dažiem vienkāršiem video, kā arī attiecīgo OECD vai VID mājas lapas sadaļu. Taču vienkāršiem vārdiem – CRS ir sistēma, saskaņā ar kuru ik gadu bankām u.c. finanšu iestādēm (arī tādām kā Revolut un Paysera) jānodod savas valsts VID informāciju par to personu bankas kontiem (atlikumu uz gada beigām un bilanci), kas ir nodokļu rezidenti citās CRS sistēmas dalībvalstīs. Par šo tēmu jau agrāk vienā no Tax Stories podkāsta sarunām papļāpājām ar tās pētniekiem Harriet Brown un Grahame Jackson, kas arī sarakstījuši par to grāmatu un kam ir arī savs labs podkāsts par to.

Ar kurām valstīm Latvija apmainās ar info?

OECD mājas lapā iespējams apskatīties, ar kurām jurisdikcijām tad Latvija šobrīd apmainās ar šādu informāciju. To ir šobrīd 79. Tātad, lielākā daļa jurisdikciju šobrīd nedod Latvijas VID informāciju par Latvijas rezidentu kontiem, t.sk. Gruzija, Serbija, Maķedonija, Armēnija, Ukraina, u.t.t. Visa ES teritorija ir nosegta ar attiecīgo ES direktīvu. Arī Lielbritānija un Šveice dod VID info par Latvijas rezidentu kontiem. Starp citu, Latvija vienpusēji paziņojusi, ka ar Krieviju šobrīd ir pārtraukta sadarbība nodokļu jomā, t.sk. informācijas apmaiņa par banku kontiem. Kaut arī valstu saraksts regulāri papildinās, skaidrs, ka, piemēram, ASV diez vai Latvijas VID dos informāciju par Latvijas rezidentu kontiem tur, jo viņiem ir sava CRS sistēma (FATCA), kas strādā tik uz vienu pusi (visa pasaule dod ASV info, bet ne otrādi). Kopā ar Delaveras u.c. štatu uzņēmumu reģistrācijas īpatnībām, nav ilgi jāzīlē, uz kuru pusi daudzu skatieni būs vērsti arī turpmāk..

Kuras valsts nodokļu rezidents esi?

Atverot kontu bankā, tā uzreiz man jautā, kuras valsts nodokļu rezidents es esmu. Un te nereti sākas apjukums, jo cilvēki bieži nav par to padomājuši un jautājums pārrobežu situācijās var nebūt vienkāršs. Latvijas likums būtībā izvirza tik divus nodokļu rezidences kritērijus – 183 dienas jebkuros 12 mēnešos vai deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Tomēr cilvēks var nebūt Latvijas nodokļu rezidents, ja viņam ir deklarēta dzīvesvieta un darbs Latvijā, bet pats ar ģimeni lielāko daļu gada dzīvo ārzemēs. Tādu situāciju var risināt nodokļu konvencija, ja tāda ir. Ja nav, var sanākt samierināties ar divkāršu nodokļu piemērošanu. Tāpēc svarīgi mobiliem cilvēkiem šim jautājumam sekot līdzi un savlaicīgi paziņot savai bankai par izmaiņām nodokļu rezidences statusā, lai izvairītos no liekas skaidrošanās ar Latvijas VID, ka vairs neesiet Latvijas rezidents. Kas notiks, ja bankai paziņos nekorektu nodokļu rezidences valsti? Droši vien, ka tas pats, kas ar nekorektu PLG paziņošanu UR – nekas. Ja nepieķers. Kaut arī formāli paredzēta kriminālatbildība.

Kas ir juridisko personu nodokļu rezidence?

Arī juridiskām personām (arī fondiem un trastiem) bankas konta atvēršanas brīdī tā prasīs gan PLG, gan nodokļu rezidenci. Ja par fizisko personu nodokļu rezidenci Latvijā cilvēki mēdz saskarties, tad kā ir ar juridisko personu nodokļu rezidenci – vai tad tā vienmēr nav Latvijā te reģistrētiem uzņēmumiem? Nē, var būt sarežģītākas situācijas, kas reducējas ap jautājumu – kur uzņēmumam jāmaksā UIN. Piemēram, ja valde ir ārzemēs, tad t.s. place of effective management (jeb vadības faktiskās atrašanās vieta) būs šajās ārzemēs. Piemēram, Igaunijas OU ar Latvijā dzīvojošu latvieti valdē (pat ar Igaunijas e-rezidences karti kabatā) UIN par tā peļņu var nākties maksāt Latvijā, pēc vadības faktiskās atrašanās vietas. Ja ar Igauniju dubultās aplikšanas novēršanu vairumā gadījumu atrisinās nodokļu konvencija, tad vadot no Latvijas uzņēmumu, piemēram, Lihtenšteinā abas valstis var uzskatīt uzņēmumu par savas valsts nodokļu rezidentu un tādēļ vēlēties UIN. Situācija var būt arī uz otru pusi – ja Latvijas uzņēmumam visa valde ir ārzemēs vai ja būtiskākos uzņēmuma lēmumus pieņem valdes locekļi, kas dzīvo dažādās valstīs. Sīkāk par juridisko personu nodokļu rezidenci (kas ir īpaši svarīgs princips Anglo-sakšu tiesību valstīs) iepriekš minētie draugi Harriet un Grahame sagatavojuši atsevišķu podkāsta sēriju.

Ko ar to visu dara VID?

VID mājas lapā par CRS publicēta vien tehniska informācija, lai Latvija paklausīgi izpildītu prasības par paziņošanu uz ārzemēm. Taču tur neatradīsim info par to, kas notiek ar informāciju par Latvijas nodokļu rezidentiem. It sevišķi kontekstā, kā to aprakstīja Dan savā blogā – cik daudz no Latvijā caur CRS sistēmu saņemtā info blāķa VID ir spējis apstrādāt un salīdzināt ar Latvijā deklarēto IIN. Dan arī blogā iesaka 4 dažādus variantus, kā administrācija ar šo info varētu veiksmīgi apstrādāt. Cerams, ka kāds no VID šos jautājumus spēs publiski pakomentēt. Dažreiz tomēr redzēts, ka par Latvijas nodokļu rezidentu VID saņem ziņas no ārzemēm, ka VID ne visu ārzemju kontos turēto summu redzējis Latvijas IIN deklarācijā. Tad VID par to cilvēkam aizsūta info un viņam vai viņai var būt priekšā pailgs skaidrošanas un pierādīšanas process. Tā kā principā VID acīmredzot info par lielākajām summām cenšas apstrādāt.

Stranger things, bet turpinājums sekos..

Šis viss tomēr saglabā sajūtu, ka gluži kā tagad tik populārajā Stranger Things seriālā, pastāv un vēl ilgi pastāvēs paralēlā, daudziem pat administrācijā neredzama nodokļu pasaule. Lai šo sajūtu mazinātu http://www.OECD.org ir tā mājas lapa, kurai vajadzētu sekot regulāri. Nesen OECD publiskojusi informāciju par tās plāniem ieviest līdzīgu informācijas apmaiņas procesu arī par darījumiem ar kripto-valūtām vai biržās. Nepacietīgākie jau šo OECD info var palasīt paši te. Pārējie – pierakstieties te uz manu blogu saņemšanu savos e-pastos un padalieties ar linku uz šo nodokļu blogu saviem draugiem, kam tas var būt svarīgi.