Šī gada februārī Senāts lēma svarīgu jautājumu – par kādu VID parādu piedziņas jaunradi. Proti, VID mēdz pircējiem atsūtīt paziņojumus, ka pārdevējs ir valstij parādā, tādēļ nemaksājiet viņam, bet gan mums.

Lietā, par kuru lēma Senāts, pircējs pēc šāda VID paziņojuma saņemšanas bija to ignorējis un pārskaitījis naudu pārdevējam, ne valstij. Tad VID par to sadusmojās ne pa jokam un brīdināja pircēju, ka VID izbeigs pircēja (!) saimniecisko darbību, ja pircējs nepārskaitīs vēlreiz tādu pašu summu arī valstij! Pircējam saimnieciskās darbības apturēšana ir liels drauds, protams. Tādēļ pircējs VID šo summu samaksāja VID, BET iesūdzēja valsti par šīs summas atmaksu. Senāts nosprieda, ka nav pamata pircējam maksāt divreiz UN ka nav pamata arī apturēt vai pat draudēt apturēt pircēja saimniecisko darbību. Tādēļ VID nācās šo samaksāto summu pircējam atmaksāt.

Tik tālu viss ir skaisti, bet Senāta lēmumā ir divi BET..

Pastnieks vienmēr zvana divreiz?

Senāts apstiprināja, ka VID prasījumi samaksāt valstij, nevis nodokļu parādniekam ir tiesiski. Tik prettiesiski ir VID prasījumi maksāt otrreiz, ja pircējs ir ignorējis VID prasību un samaksājis pārdevējam. Vispār, jocīga risinājuma konstrukcija – labi ignorēt VID prasību un samaksāt pārdevējam nav, bet darīt var. Ja tā izdari, VID pret tevi vērsties nevarēs. Tiešām?

Kādēļ tad VID arī turpmāk sūtīs šādus prasījumus?

Tādēļ, ka vismaz pagaidām Senāts atstāja durvis pavērtas – VID var turpināt draudēt pircējiem ar to saimnieciskās darbības apturēšanu, ja pircējs samaksās pārdevējam, ne valstij. Tas, ko es vismaz izlasīju starp Senāta lēmuma rindiņām ir apmēram šādi. Šajā konkrētajā lietā VID nebija pamatojis pircēja ļaunprātību šajā situācijā. Tas tikai nozīmē, ka turpmāk VID rūpīgāk pieies šim jautājumam un mēģinās tādu saskatīt, vai vismaz nosapņot.

Minētajā lietā VID apķērās (bet par vēlu – tik kasācijas instancē), ka pircēja ļaunprātība būtu labs pamatojums. Senāts arī atzina, ka nepakļaušanās VID rīkojumam vien nav pietiekošs pamats pircēja saimnieciskās darbības apturēšanai. Šāda (ļaunprātības) pamatojuma kājas aug no tiesībām apturēt saimniecisko darbību izvairīšanās no nodokļiem gadījumā. Izvairīšanās gadījumiem ir diezgan plaša definīcija likumā. To arī interpretējusi tiesu prakse:

“..saimniecisko darbību var apturēt ne tikai personai, kurai ir nodokļu parāds, bet arī citai personai, ja tā ar savu darbību palīdzējusi nodokļu parādniekam izvairīties no nodokļu maksāšanas, būtiski apgrūtinot nodokļu iekasēšanu vai pat padarot to neiespējamu. Taču šādos gadījumos nav pietiekami ar vispārīgu atsauci, ka trešās personas darbības ir vērstas uz nodokļu iekasēšanas kavēšanu vai apgrūtināšanu, bet gan dienestam ir jāpamato, kāpēc konkrētajos apstākļos attiecīgās personas pārkāpums (nepakļaušanās dienesta prasībām vai rīkojumiem) ir radījis attiecīgās sekas.”

Latvijas Senāta 2020.g. divi spriedumi

Tāpēc VID šobrīd turpina šo praksi, bet mēģina pierādīt pircēja ļaunprātību

Tātad, Senāts ir atstājis durvis VID vaļā, kā VID varētu turpināt šo praksi, pierādot, ka pircējs “palīdzējis nodokļu parādniekam izvairīties no nodokļu maksāšanas”. Tātad, nevis vienkārši samaksājis parādniekam (pārdevējam), bet ar apzinātām darbībām palīdzēja izvairīties un to jāpierāda VID. Kā to interpretēt? Senāta lēmumā minēts piemērs, ka maksājums uz pārdevēja Paysera VID nedeklarētu kontu jau varētu būt labs piemērs. Tik kā pircējs var zināt, kas ir VID deklarēts?

Vai tomēr nemēģina..

Jau tagad redzams, ka VID praksē mēģina turpināt visu gandrīz pa vecam, ignorējot šo Senāta lēmumu. Manā lietvedībā nonācis kārtējais eksportētājs, kurš šādi sabiedēts. Un nekādu ļaunprātību tur VID nemēģina pierādīt – samaksāji pārdevējam, ignorēji VID rīkojumu, vērsim tevi ciet.

Latvijas biznesa videi tās nav labas ziņas

Jo paliek nenoteiktība – kad pircējs ar apzinātām darbībām palīdzējis pārdevējam izvairīties un ka VID jebko pret viņu rīkojumu uzskatīs par apzinātu palīdzību pārdevējam izvairīties. Cerams, ka veselais saprāts tomēr uzvarēs un VID turpmāk tas respektēs Senāta lēmumu, ka VID rīkojuma ignorēšana pati par sevi nav pamats saimnieciskās darbības apturēšanai.

Turpinājums sekos..

Savukārt, jau zināms, ka par izvairīšanās definīciju šādos gadījumos apgabals jau lēmis par labu nodokļu maksātājam un šī lieta nu gaida Senāta verdiktu. Līdz tam VID brīdinājumi pircējiem par saimnieciskās darbības apturēšanu bez pircēju ļaunprātības pierādīšanas uzskatāmi par apzinātu VID ļaunprātību. Tik, kurš VID atbildēs par sabojātajām biznesa dzīvēm?