Nav noslēpums, ka nu jau daudzus gadus lielākā daļa nodokļu strīdu joprojām ir par vienu un to pašu jautājumu – vai uzņēmums zināja vai tam vajadzēja zināt, ka ar PVN krāpjas:

1) piegādātājs vai piegādātāja piegādātājs, vai

2) klients ārzemēs vai klienta klients.

Kā uzņēmumam pasargāt sevi no riska iesaistīties darījumā ar uzņēmumiem, kas shēmo ar PVN?

Viens variants – kā izdarīja mans labs čoms Andris, liela Latvijas uzņēmuma īpašnieks. Viņš principā vairs neslēdz darījumus ar starpniekiem, kur ir lētāk. Vajag auto parkam jaunas riepas – tik pie dīleriem, utt. Līdz ko viņš pieņēma šādu lēmumu, ik gadus nākušie ciemiņi no Talejas ielas pazuda kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Bet ja darījumu daudz un katru dienu kāds zvana un piedāvā graudus vai bitumenu?

Latvijas VID piedāvā vadlīnijas, kā būtu jāpārbauda darījumu partnerus. Lai piesegtu savu d.. , VID vadlīnijas pēc būtības var izteikt vienā frāzē – taisiet sava potenciālā darījuma partnera pilnu due diligence. Kā zināms, tā ir neiespējamā misija un ES un Latvijas tiesu prakse to nemaz neprasa. Piemēram, vadlīnijas iesaka pārbaudīt licences, bet tiesu prakse saka, ka licenču esamība vai neesamība neietekmē PVN piemērošanas kārtību. Interesanti, ka savā lapā VID atsaucas arī uz līdzīgām Lielbritānijas VID (HMRC) vadlīnijām, kas tiešām ir krietni sakarīgākas. Taču VID tur ir iedevis linku tik uz HMRC sākuma lapu – lai Jums nebūtu ilgi pa to jāvandās, es te iekopēju tiešo linku. Tāpēc lielie uzņēmumi lieto padārgas datu bāzes par uzņēmumu kredītreitingiem.

Bet vai ir kāds lētāks variants pārējiem?

VID izveidojis arī nodokļu maksātāju reitingu sistēmu, kurā pat ir sadaļa: “PVN riski par darījumu starpībām un darījumiem ar partneriem, kas izslēgti no PVN reģistra”, bet.. tā ir pieejama tikai pašam par sevi. It kā garām, BET.. iesaku jums droši paprasīt šaubīgiem darījumu partneriem, lai viņu jums iedod izdruku no EDS par savu reitingu. PVN sadaļā 5 nozīmē, ka VID neredz PVN riskus, bet 1 – nodokļu maksātājam ir ļoti augsts PVN risku līmenis vai nodokļu maksātājs ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas. Komentāros padalieties – kā jums ar šīs funkcijas piemērošanu praksē veicas, ja esat to izmantojuši. Tomēr, reitinga nav, ja uzņēmumam vēl nav 1/2 gada vai tas nav SIA vai AS. Ko tad?

Kādi vēl ir varianti?

Konsultantiem nereti klienti lūdz sagatavot PVN riska vadības politiku. Arī VID publicējis attiecīgas vadlīnijas. It sevišķi tas bija populāri, kad uzņēmums vēlējās iekļūt t.s. Baltajā sarakstā (jā, tāds arī joprojām pastāv). Tomēr tās kvalitatīvam produktam ir palielas izmaksas, bet nekvalitatīvam nav jēgas tērēties.

Ko šajā ziņā dara tālā, tālā zemē?

Pirmās indikācijas par labāku sakārtotību šai ziņā man nāca no Igaunijas kolēģiem – viņiem ir maz strīdu par PVN. Šajā Tax Stories podkāstā aprunājāmies ar viņiem – kā tad tā? Izrādās, Igaunijas VID ik ceturksni publisko ne vien info par uzņēmumu apgrozījumiem, bet arī par samaksātajiem algas nodokļiem un darbinieku skaitu. Nekādu problēmu, atšķirībā no Latvijas VID, viņi neredz ar šādu datu publiskošanu. Jau iepriekš runājām ar vairākiem klientiem, ka šāds risinājums Latvijā sakārtotu arī jautājumu par publiskiem iepirkumiem, kur joprojām mēdz uzvarēt piedāvājumi zem saprātīgas pašizmaksas. Uz kā rēķina, kā jūs domājiet?

Saldajam ēdienam – sakarīgākais risinājums Igaunijā

Ja Latvijas VID savās vadlīnijās saka – ejiet pa publiskajām datu bāzēm, ko nu kurā gadījumā variet sakasīt, tad Igaunijas VID tās vienkārši ir apkopojis vienā vietā. It kā nekas fancy – tik smuki vienā vietā salikti visi VID reģistri, UR, Eiropas biznesa un PVN reģistri, kredītrisku datu bāzes, krimināllietu datu bāze, grantu datu bāze un tiesu spriedumu datu bāze. Lai gan kaimiņiem vienmēr zāle šķiet zaļāka, arī tur neiztiek bez saules izdedzinātiem pleķīšiem. Piemēram, nodokļu reitingus uzņēmumi drīkst izvēlēties vai publiskot vai nē. Tomēr, Latvijas VID un FM vēl ir, pie kā piestrādāt šai jomā.