Nošpikosim no nodokļu jumta likuma (izņemot ārā liekos vārdus) – obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetā to funkciju finansēšanai.

Un kas ir mūsu ikmēneša maksājums Electrum?

Arī maksājums valsts budžetā (ne tieši, bet caur Electrum dividendēm), tikai ne obligāts. To mēs maksājam labprāt, jo pretī saņemam pakalpojumu. Tāpēc cilvēki to maksā labprāt, jo pretī saņem ko vērtīgu, pat vitāli svarīgu. Vai skolotājs savam bērnam nav vitāli svarīgs?

Tad kādēļ nodokļus maksājam ar lielu nepatiku?

Problēmas te ir vairākas. Galvenā – tas ir lielais melnais caurums, kurā iekrīt mūsu nauda. Sabiedrība neuzticas valsts aparātam, ka nauda izlietota efektīvi, it kā to apsaimniekotu rūpīgs saimnieks. Ik pa laikam izpeldējušie korupcijas un izsaimniekošanas skandāli arī nepalīdz šo uzticēšanos uzlabot. Otrs, nodokļu maksātāja no valsts saņemtie pakalpojumi nav proporcionāli viņa samaksātajai naudai.

Tad kā uzlabot uzticēšanos valstij par saprātīgu naudas izlietošanu?

Te atbilde ir vienkārša, bet tā, protams, nav vienkārši izpildāma – 0 tolerance pret nekvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem. Jebkurā valsts vai pašvaldību līmenī. Uz to norāda arī zinātnieki, šajā un citos pētījumos.

Kas ir valsts nodeva?

Arī nošpikosim turpat – obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību. Tātad, gandrīz tas pats, kas nodoklis, tikai valsts vai pašvaldību funkcijas par šo naudu īsteno to institūcijas. Zemesgrāmatas reģistrācijas u.c. arī savā būtībā ir nodokļi, tāpēc te sanāk neliels teātris ar terminiem.

Kas ir institūcija?

LZA Terminoloģijas komisija saka, ka ar vārdu institūcija aizstāj padomju laikā lietoto vārdu orgāns, tālāk to labi paskaidrojot. Vārds institūcija rakstos fiksēts “Valsts pārvaldes institucionālās uzbūves konceptuālajā ziņojumā”, kur lasāms: “Satversme nosaka valsts varas institūcijas: Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets, Tiesa, Satversmes tiesa, Valsts kontrole, kurām to kompetences robežās piešķirtas tiesības nepastarpināti rīkoties valsts vārdā. Ministru kabinets tā kompetencē esošo valsts funkciju izpildei izveido valsts pārvaldes institucionālo sistēmu.” Līdzīgu izpratnes virzienu atradīsim arī attiecīgā likuma definīcijās. Tā kā institūcija sanāk valsts pārvaldes daļiņa, tad vismaz no nodokļa un nodevas definīcijām nekādu atšķirību neredzu – vai naudu maksājam a) valsts un pašvaldības vai b) to institūciju funkciju finansēšanai.

Kas ir funkcijas?

Ko tieši lai viņi dara ar to naudu? Likums skaidro, ka valsts funkcijas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Mums parādās jauni termini.

Kas ir valsts pārvaldes uzdevumi?

Likums pasaka, ka uzdevumus drīkst nodot gan citai publiskai personai, gan privātpersonai. Ar ārpakalpojumiem viss skaidrs – valsts dod privātajam precīzi noformulētu uzdevumu, maksā par to (nodokļos iekasēto) naudu un prasa atbildību, ja kas noiet greizi. Pakalpojuma sniedzējs šādiem gadījumiem nereti apdrošina savu atbildību un par to uztraucas. Tāpēc varbūt ir jēga nodot ārpakalpojumā visu, kas saprātīgi iespējams? Dārgi? Varbūt dārgāk ir imitēt procesu un maksāt par to regulāru kaut ko? Nolikumos formulētie valsts pārvaldes uzdevumi ir vispārīgi un nekonkrēti, apmaksas nosacījumi paslēpti dažādās piemaksās, par atbildību vispār nerunāsim. Tās nav.

Kādi ir VID dotie uzdevumi?

Tie ir skaidri likumā uzskaitīti (te ir mana saīsinātā versija par šo uzskaitījumu):

1) nodrošināt obligāto maksājumu iekasēšanu;

2) nodokļu administrēšana, likumpārkāpumu atklāšana, politikas izstrādāšana;

3) nodrošināt VID ierēdņu apmācību, informēt sabiedrību.

Tātad, VID mums sniedz (mūsu maksājumu iekasēšanas) pakalpojumu. Mēs par to maksājam. Absurds apburtais loks, ja vien lielākā daļa neaizietu citiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Starp citu, vismaz no malas izskatās, ka VID kūtri pievēršas nodokļu sistēmas uzlabojumu priekšlikumu izstrādāšanai. VID rokās esošo datu apjoms ļauj cerēt uz daudz plašākām iniciatīvām, to izlaižot cauri viņu analītikas gaņģiem.

Kādēļ VID darbinieks nodokļu maksātāju atļaujas sūtīt uz .. tiesu?

Visi nodokļu maksātāji ir blēži filozofija saknē joprojām nav izravēta. Ja būs patīkami sadarboties ar VID, nodokļu nauda raitāk ripos valsts kasē. Redzot, ka es saņemu kvalitatīvu, ērtu, modernu, zaļu elektrības piegādes pakalpojumu, es labprāt par to maksāju saprātīgu samaksu. Ne vien VID, bet visos valsts un pašvaldību koridoros. Cita bloga vērts temats ir – kas ir saprātīga samaksa?