Nīderlandes tiesa tikko lēmusi, ka tā liedz Nīderlandes uzņēmumam izmantot atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividenžu izmaksai uz Luksemburgas holdinga uzņēmumu, kurš piederēja Kaimanu salās reģistrētam uzņēmumam. Nīderlandes uzņēmums izmantoja atbrīvojumu no ieturējuma nodokļiem saskaņā ar t.s. Mātes-Meitas direktīvas nosacījumiem. Tomēr Nīderlandes nodokļu administrācija un arī tiesa atzina, ka konkrētā gadījumā notika ES tiesību ļaunprātīga izmantošana un ieturējuma nodoklis tomēr ir jāpiemēro (15%) un tas ir jāsamaksā Nīderlandes uzņēmumam.

Fakti par Lux Co

LuxCo bija četri direktori; divi vietējie direktori un divi direktori, kas nodarbināti privātā kapitāla uzņēmumā. Tai bija arī savs bankas konts, grāmatvedība un biroja adrese Luksemburgā. Tiesa noskaidroja, ka LuxCo nebija sava personāla, tā nenomāja biroja telpas un gandrīz visus saņemtos ienākumus sadalīja savam akcionāram salīdzinoši īsā laika periodā. LuxCo pastāvēja vien divus gadus. Tas tika ievietots grupas struktūrā pirms dividenžu izmaksas. Turpmāk holdings tika likvidēts. 

Ja Ned Co vietā būtu Lat Co

Šajā lietā varētu būt Latvijā līdzīgs spriedums, ja Nīderlandes uzņēmuma vietā būtu Latvijas uzņēmums. Kaut arī Latvijā vispārīgā gadījumā nav ieturējuma nodokļa, tas pastāv izmaksām uz ofšoriem. Tikai pagaidām pie mums VID vēl neskatās, kas notiek ar naudu pēc tam, kad tā aizgājusi uz ārzemju holdingu. Pagaidām.

Kāds tam visam ir pamatojums?

Šis ir nu jau kārtējais no līdzīgiem spriedumiem ES tiesu zālēs. Tiem ‘kājas aug’ no 2 Dānijas tiesas lietās uzdotiem jautājumiem ES tiesai. Nesen arī ziņojām par līdzīgu spriedumu Lietuvas tiesā, kur tiesa uzskatīja, ka Lietuvas uzņēmums izmaksājis dividendes Lietuvas akcionāriem (fiziskām personām), kaut arī Lietuvas uzņēmums bija izmaksājis dividendes Igaunijas akcionāram un tas vēl nebija izmaksājis tās tālāk aiz Igaunijas holdinga esošajām Lietuvas fiziskām personām. Šādu lietu nonākšana Latvijas tiesās ir tikai laika jautājums, jo Latvijas uzņēmumiem ir diezgan ierasta lieta izmantot Kipras, Maltas, Nīderlandes, Luksemburgas u.c. holdingus, kur vajag un kur nevajag.

Ko paredz 2 Dānijas ES tiesas lietas?

Tās pēc būtības ir līdzīgas šai Nīderlandes lietai. 2019. gadā ES tiesa taisīja prejudiciālo nolēmumu t.s. “Dānijas lietās”, kurās Dānijas sabiedrības veica procentu un dividenžu maksājumus saistītām Luksemburgas, Kipras uz Zviedrijas sabiedrībām, kuras tieši vai netieši piederēja Bermudu salu un Kaimanu salu sabiedrībām vai privātā kapitāla fondam, kura ieguldītāju rezidence nebija zināma. ES tiesa atzina, ka ES dalībvalstīm ir pienākums ieviest pret-izvairīšanās pasākumus, lai liegtu nepamatotu “Procentu-autoratlīdzību” un “Mātes-meitas” direktīvās noteikto nodokļu atbrīvojumu piemērošanu maksājumiem saistītām “ekrāna” jeb “čaulas” sabiedrībām. Turklāt, saskaņā ar ļaunprātīgas tiesību izmantošanas aizlieguma principu, ES dalībvalstīm ir jāliedz nodokļu atbrīvojuma piemērošana pilnīgi mākslīgām nodokļu shēmām neatkarīgi no tā, vai to nacionālie normatīvie akti paredz speciālas pret-izvairīšanās normas.

Vai tad holdingi tagad ir nelegāli?

Nē. Taču Dānijas ES tiesas lietu sekas ir, ka katrai uzņēmumu grupai kritiski jāvērtē holdinga funkcijas, piemēram, vai tas naudu tālāk izmanto pats vai tas uzreiz pārskaita tālāk uz augšu savam akcionāram, vai holdings tik dod kādas nodokļu priekšrocības, vai tomēr ir nepieciešams ieguldījumu un risku sadalīšanai. Pēc šī prejudiciālā nolēmuma daudzu ES dalībvalstu nodokļu administrācijas ieņēma nostāju, ka atbrīvojums no ieturējuma nodokļa piemērošanas holdinga sabiedrībām ir piemērojams tikai tad, ja tās ir ienākuma faktiskais labuma guvējs, neatkarīgi no tā, vai nacionālie normatīvie akti paredz šādu nosacījumu. ES tiesas interpretācija paver iespēju nodokļu administrācijām efektīvāk cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, taču tā principā neliedz izmantot nodokļu priekšrocības citā dalībvalstī.

Čaulas kompāniju nodokļu direktīva – jau par 2022.g.!

Kā jau ziņojām, 2021.gada decembrī publicēta arī ES čaulas kompāniju nodokļu direktīva (t.s. ATAD 3). Kaut arī plānots, ka tā stāsies spēkā vien ar 1.1.2024., daži no tās testiem attiecas uz iepriekšējiem 2 gadiem, tātad – no 1.1.2022. Tā kā šobrīd ir pēdējais brīdis padomāt – vai tiešām vajag? Arvien biežāk mums nāk gadījumi, kur starptautiskās uzņēmumu struktūrās uzņēmumi atbrīvojas no visa liekā..