Nesen uzdūros labam OECD apkopojumam par Latvijas nodokļiem 15 gadu vēsturiskā griezumā. Turpat pieejami arī daudz citu nodokļu salīdzinājumu visdažādākajos griezumos. Kas iekrita acīs par šo tabulu?

  • Latvijas budžeta nodokļu ieņēmumi pieauguši 15 gadu laikā gandrīz 8 reizes – no 1,2 miljardiem 1995. līdz 10 miljardiem 2021.g.
  • Ienākuma nodokļi (IIN un UIN) pieauguši gandrīz 10x – no 265 milj. uz 2 miljardiem.
  • Interesanti (un loģiski), ka OECD arī solidaritātes nodokli uzskata par ienākuma nodokli. Varbūt beigsim teātri un sauksim lietas īstajos vārdos (SN = IIN)? Vēl par SN jāpiebilst, ka kādā jaukā dienā man radās doma, ka FM prātos izkalkulētais papildus ienākumu avots ir prettiesisks. Tāpēc virkne uzņēmumu piekrita eksperimentam un aizgājām uz Satversmes tiesu testēt šī nodokļa likumību. Likumīgs tas izrādījās ne visai. Tādēļ FM nācās to pēc tam pielabot. Labojumu gads redzams OECD tabulā – SN ieņēmumi valsts budžetā kritās no 65 miljoniem 2017.g. uz 0,6 miljoniem 2019.g. Domāju, ir labs laiks šo nodokli vispār atcelt IIN vienkāršošanas reformas ietvaros (cerams, ka tāda pēc vēlēšanām notiks).
  • Interesanti pavērot arī UIN ieņēmumu līkni no 68 miljoniem 1995.gadā līdz 727 miljoniem 2008.gadā, līdz pēc UIN reformas tas nokrita no 425 miljoniem 2016.-17.gados uz 48 miljoniem 2019.gadā. Tātad, pēc reformas tik kādi ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi varētu likt maksāt kādam UIN. Tabulā nav redzams, bet 2021.g. UIN budžeta ieņēmumi izauga līdz 281 miljonam. Ar to būtībā nosedzam procentus par valsts aizņēmumiem. Mana izpratne par UIN reformu bija, ka jāļauj uzņēmumiem uzkrāt peļņu, ko ieguldīt jaunos biznesa projektos. Tādējādi augtu investīcijas un darbaspēka nodokļi.
  • IIN valsts budžeta ieņēmumi mīņājas turpat, kur bija pirms UIN reformas. VSAOI augušas, bet vai UIN reformas dēļ? Un vēl, ja parasti IIN un VSAOI iet roku rokā (augošām algām), tad kādēļ pa 700 milj. pieauga (2017.-2020.) VSAOI, nepieaugot IIN?
  • Kopš 1995.g. IIN ir audzis ~10x, bet VSAOI – ap 7x.
  • Nekustamā īpašuma nodokļus vairāk maksā juridiskas personas (ap 183 milj., kā fiziskās – ap 39 milj.). Vēl uz nekustamo īpašumu tirgu jāņem vērā valsts nodevas par nekustamo īpašumu atsavināšanu – ap 18 milj. 2020.g. iemaksājušas juridiskās personas un ap 23 milj. fiziskās. Domāju, ka te juridiskām personām būtu pavisam citi cipari, ja valsts aizlāpītu caurumu valsts nodevām, pārdodot kapitāla daļas nekustamā īpašuma uzņēmumos, pēc līdzīga principa, kā tas darīts ar kapitāla pieauguma aplikšanu.
  • Muitas nodoklis, ko iekasējam un nosūtam uz Briseli, ir salīdzinoši neliels – ap EUR 38 milj., no 48 iekasētajiem.
  • Samērā lielas svārstības bija importēto preču akcīzei – 2008.g. tā bija ap 32 milj., tad tā starp 2010.-16.g. svārstījās 1-2 milj. robežās, 2017.-18. ap 4-5 milj., līdz 2020.g. tā bija niecīga – 0,3 milj.
  • Man pašam bija interesanti uzzināt, kā sadalās mūsu akcīzes miljards. Ar atrāvienu lielākais pienesums te ir naftas produktu akcīzei – ap 560 milj. (2 UIN gada budžeti). Otrs lielākais pienesums (ap 223 milj.) ir no tabakas produkcijas akcīzes. Interesanti, ka vairāk kā 2x tas pieauga jau 2008.g., uzlecot virs 200 milj, tad tas nokritās un tikai pēdējos 3 gados tas kāpa virs 2008.g. līmeņa. Vai tam varētu būt korelācija ar VID muitnieku skandālu? Akcīzes kritums 2010.g., salīdzinoši ar 2008.g., bija visai iespaidīgs – ap 77 miljoniem gadā! Akcīzes Top 3 noslēdz alkohols ar 189 miljoniem. Starp citu, alus no tā ir izdalīts un atnesa 2020.g. ap 52 miljoniem. Akcīze kafijai un saldinātajiem dzērieniem atnes gandrīz tikpat (ap 17 milj.), cik par dabasgāzi (tas, starp citu ir nokrities no 23 milj. 2018. g.). Elektroenerģijas nodoklis uzleca no nepilna 1 miljarda 2016.g. uz 5 milj. 2017.g.
  • Par PVN te nav daudz, ko piebilst, ja nerunājam par PVN plaisu. PVN caur gadiem audzis vienmērīgi, augot tirgum. Vienīgi, nav skaidrs, kas ir tie 150 milj., kas ir pie netiešajiem nodokļiem precēm un pakalpojumiem, kas nav ne PVN, ne akcīze, ne muita (to sāka iekasēt 2007.g.). Varbūt par šo lasītājiem ir kādi minējumi?
  • Pārējās (salīdzinoši – kripatas) atnes azartspēļu nod. – ap 34 milj., finanšu stabilitātes nod. – 6 milj., par fizisko pers. auto – 66 milj., par juridisko pers. auto – 53 milj., par licencēm – 23 milj., loteriju valsts nodeva – 4 milj., dabas resursu nodoklis – 34 milj., par emisijas kvotu tirdzniecību – 41 milj., par autoceļu lietošanu – 28 milj.
  • Pie netiešajiem nodokļiem OECD ir interesanta ailīte – fiskālo monopolu peļņa, kas acīmredzot nāk no citu valstu sistēmām. Būs vēlāk šo jāpapēta sīkāk.
  • Atbilstoši FM aplēsēm pērn sniegtā atbalsta apmērs Covid-19 seku mazināšanai kopumā sasniedza 2,3 miljardus eiro, pieķerot klāt arī jaunāko statistiku par 21.gadu. Valsts parāds palielinājās par 2,8 miljardiem, sasniedzot 15,3 miljardus kopējo parāda summu. Tātad te labi redzams, kādā veidā valdība finansējusi Covid atbalsta pasākumus un ne tikai (kaut kur vēl aizgājuši gandrīz 2 UIN budžeti, ko aizņēmāmies).
  • Turpat redzams, ka algas 21.gadā augušas par ~10%, IIN – par 6%, VSAOI – 7% (likmei samazinoties par 1%), PVN – par 9%, akcīze – par 4%, bet UIN – par 35%. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem šie 5 nodokļi atnes valsts budžetam ap 92% no visiem nodokļu ieņēmumu 10 miljardiem.