Nu jau paliek par ierastu lietu, ka žurnālisti no visas pasaules iegūst informāciju par oligarhu aktīviem – kas viņiem pieder, kur, kam tieši. Dara to tikai paši drosmīgākie, jo t.s. mainstream media, jeb lielākie informācijas avoti baidās, ka pie jebkura šāda raksta viņiem uzklups oligarhu sargsuņu (juristu) armija un izvazās pa tiesām. Pat, ja žurnālistam ir taisnība, kurš mēdijs vēlas algot advokātus, lai gadiem tiesātos? Tiesāšanās nav vēl sliktākais scenārijs. Maltā un Slovākijā, piemēram, žurnālistus par līdzīgām publikācijām nogalināja.

Kas ir tie daži drosmīgie?

Tomēr t.s. izmeklējošie neatkarīgie žurnālisti, kas strādā ar lieliem informācijas un dokumentu apjomiem, publicē daudz rūpīgi un mazāk rūpīgi slēptas informācijas par to, kas notiek tur ārā, bagāto cilvēku smilšu kastēs – ofšoros. Nesen šādas izpētes kārtējo interesanto materiālu par Krievijas oligarhiem publicēja OCCRPOrganised Crime and Corruption Reporting Project. Viņu sadarbības partneri Latvijā – re Baltica žurnālisti (Sanita Jemberga) uz šī materiāla bāzes publicēja rakstu par Putina rūpju loka atzaru Latvijā. Kā izskatās uz šo materiālu bāzes tipisks stāsts par Krievijas oligarhu? Katrs stāsts, vismaz teorijā, sastāv no piecām daļām.

  • Katrs stāsts sākas ar ievadu varoņa pasaulē

Reiz dzīvoja parasts Krievijas biznesmenis (vai politiķis vai vienkārši noziedznieks), kas nejauši tika pie valsts biznesu privatizācijas siles.

  • Kaut kas mainās varoņa pasaulē

Biznesmenis pasmēlās Krievijas valsts dziļajās kabatās dažas riekšavas naudiņas vai akcijas un pēc kāda laika sāka domāt, kur to visu likt.

  • Varonim ir problēma un vairākas izvēles

Kuros aktīvos to visu likt? Te izvēles iespēju nav daudz – ja runa ir par, piemēram, 10 miljardiem (Latvijas nodokļu gada budžets ir ap 10 miljardiem), tad nemaz nav tik vienkārši. Šiks nekustamais Francijas Rivjērā maksās vien dažus miljonus. Kur likt vēl 9 miljardus un 950 miljonus? Citas tipiskas mantiņas šādā smilškastē ir helikopteri, jahtas, lidmašīnas, salas, mākslas priekšmeti, zirgi, sporta klubi, bizness, bankas konti.

  • Varonis izvēlas ceļu (plāns) grūtību pārvarēšanai

Tikai – kurās jurisdikcijās to visu reģistrēt? Nekustamos un biznesus neaiznest prom, tāpēc talkā nāk sekojošas valstis, kas labprāt reģistrē uzņēmumus, kam pieder attiecīgo uzņēmumu akcijas/daļas. Jurisdikcijas? Tā ir visa pasaule. AAE, Aruba, Austrija, Bermuda, Kipra, Francija, Menas sala, Luksemburga, Krievija, Lielbritānija, Horvātija, Vācija, Latvija, Itālija, Spānija, Šveice, BVI, Somija, Maķedonija, ASV, utt. Lai būtu interesantāk, kā patiesā labuma guvējus jānorāda visus tuvākos radus un draugus.

Un ko interesantu šai sakarā saistībā ar oligarhu aktīviem Latvijā atraduši re Baltica?

Protams, minētajā rakstā ir nekustamie Jūrmalā un Rīgā, Garkalnē, apmēram 60 hektāri Lazdonas pagastā. Žurnālisti ziņo, ka Mazepinam daļēji piederošo uzņēmumu īpašumiem Rīgas ostas minerālmēslu terminālī un “Ventamonjakā” uzlikts aizliegums tos pārdot. Tāpat esot problēmas izlidot no Rīgas šobrīd arī Abramoviča lidmašīnai, kas reģistrēta kā Luksemburgas uzņēmuma īpašums. 

  • Varoņa raksturs, liktenis, pasaule un pasaules uzskati ir mainījušies

Sākās karš. Papildus sankcijām Lielbritānija ieviesa PLG norādīšanas pienākumu nekustamajam īpašumam. Dažas valstis – uzņēmumiem. Tik un tā kā PLG daudziem uzņēmumiem un nekustamajiem joprojām parādās grāmatveži, skolotāji, ginekologi, kuriem nav loģiska skaidrojuma par miljonu izcelsmi. Nav dzirdēts, ka kāds no viņiem par to sēdētu un pašiem īpašumiem būtu piemēroti sodi proporcionāli no īpašumu vērtības. Tikmēr Krievijas bizness bēg no Krievijas. Uz Eiropu ir bīstami. Tāpēc tagad modē arvien vairāk nāk Emirāti un Āzija. Tomēr, visticamāk, ne varoņa raksturs, ne liktenis, ne arī pasaules uzskati nav mainījušies. Liktenis? Ir nelielu uzvaru kripatas, ja kumoss ir liels, piemēram, kāds futbola klubs. Taču sistēmiski, visi nekoordinēti skraida un kaut ko dara, kā prusaki manā vecāku dzīvoklī, kad vakarā ieslēdzu gaismu.

Brouders viens nav karotājs.. Taču kādēļ viņam neseko pārējie?

Diezgan detalizēti par īpašumiem un ofšoriem īpašumu paslēpšanai un kā to visu izsekot un apķīlāt, ir aprakstījis pirmā un lielākā ASV investīciju fonda Krievijā vadītājs Bils Brouders savā pirms mēneša iznākušajā grāmatā Freezing Order. Ar viņu nesen sarunājos Tax Stories podkāstā par t.s. Magņitska lietu – kā no Krievijas valsts budžeta izkrāpa USD 230 mil. nodokļu. Jaunā grāmata cenšas izsekot šīs naudas tālākiem ceļiem (t.sk. arī caur Latviju) un kā iespējams vienam pašam cilvēktiesību aktīvistam likt šķēršļus noziedzniekiem. Ko tik nevarētu izdarīt valstis, ja tās kopā darbotos pēc Broudera kunga parauga.

Epilogs, jeb call to action

Viss globālais bardaks ar ofšoriem, trastiem, fondiem diez vai arī mainīsies, līdz visu valstu līderi sanāks kopā un nospriedīs vienkāršu lietu – visiem nekustamo īpašumu, jebkuru citu reģistrējamu aktīvu, uzņēmumu beneficiāru u.tml. reģistrus ir jāsavieno vienotā online datu bāzē, kas pieejama, kā minimums, visu 200+ pasaules valstu administrācijām. Varbūt izklausās utopiski. Tomēr nesen ir jau labi piemēri par globālu iniciatīvu – globālo minimālo UIN. Mēs jau sen vairs nedzīvojam Latvijā, bet dzīvojam uz planētas Zeme. Izvairīšanās no nodokļiem shēmas pastāv lielā mērā dēļ valstu atšķirīgām pieejām nodokļu jautājumu risināšanā. Varbūt pienācis laiks jaunai globālai organizācijai, kas risina Zemes atmosfēras vēža, Zemes finanšu un nodokļu vēža, u.tml. jautājumus, ar kuriem katrai valstij atsevišķi nav pa spēkam tikt galā. Kamēr tas nenotiks, oligarhi un ne tikai viņi operēs ar valsts gada budžeta apmēra līdzekļiem, bet pārējie cilvēki plēsīsies tikai par to, kas paliek pāri. Ja viens bērns var ANO konferencē paust uzsaukumu, ko sadzird visa pasaule, kādēļ gan ko līdzīgu nevarētu, piemēram, Levita kungs kādā atbilstošā tribīnē vai varbūt jebkurš no mums?