Iedomāsimies, ka ar plašām IT zināšanām apveltīts cilvēks nopērk Ryanair biļeti, lieto WeWork priekšrocības un dzīvo Airbnb dzīvoklītī, bieži dodoties uz citu valsti, kad viss apkārtējais ir nedaudz jau apnicis. Tādējādi jaunais nomad (klejotāju) mileniālis nemaksā IIN gadiņu šur, tad gadiņu tur.. un tā dejo pa pasauli.. bez IIN. Starp citu, Madeirā pat ir atsevišķs nomad ciematiņš – Ponta do Sol.

Priekšlikums nr.1 – nomad vīzas

Arī latvju bāleliņi nu pamodušies un ievērojuši pandēmijas uzbūstoto tendenci. Priekšlikums uz 3.lasījumu Imigrācijas likumā Saeimā paredz izsniegt ilgtermiņa (uz 1 gadu ar tiesībām pagarināt vēl uz gadu un otrā gada laikā iegūt termiņ-uzturēšanās atļauju) vīzas tiem 3.valstu pilsoņiem, kas vēlas dzīvot Latvijā un strādāt attālināti ārzemju uzņēmuma labā.

Priekšlikums nr.2 – IIN samazināta likme

Šis priekšlikums paredz nomad vīzas saņēmējiem, kas ir pārnesuši savu nodokļu rezidenci uz Latviju, piemērot samazinātu IIN likmi. Cik – nav zināms. Priekšlikums par šo mehānismu saistībā ar IIN Saeimas plenārsēdē tika atbalstīts gandrīz vienbalsīgi.

Kā kļūt par LV nodokļu rezidentu?

Atgādināšu, ka Latvijas likums paredz 2 kritērijus, lai persona kļūtu par LV nodokļu rezidentu: deklarētu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā vai vismaz 183 dienas Latvijā 12 mēnešu laikā. Tomēr nevajadzētu aizmirst arī par nodokļu konvencijām. Piemēram, ja personas ģimene paliek citā valstī, tad var gadīties situācija, ka persona saņem vīzu, pēc Latvijas likuma ir Latvijas rezidents, bet pēc nodokļu konvencijas paliek citas valsts rezidents. Interesanti, kādu šīs normas ieviešanas mehānismu FM izdomās, jo VID būs sarežģīti pārbaudīt, ka persona vairs nav citas valsts nodokļu rezidents. Šķiet, negatīvu faktu (neesmu citas valsts rezidents) ir loģiski neiespējami pierādīt.

Pārejas noteikumi – mājasdarbs FM

Likumā iestrādāti pārejas noteikumi, ka detalizētāku šī principa piemērošanas mehānismu MK jāizstrādā un līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz Saeimā. Hmm.. jaunās Saeimas vēlēšanas būs 1.oktobrī.. Vai pa mēnesi vecie paspēs nodot sveicienu jaunajiem?

Un kā ar UIN?

Ja persona pārcelsies strādāt uz Latviju, tad jāskatās arī uz viņa funkcijām – vai tās nav pietiekošas, lai varētu teikt, ka ārzemju uzņēmumam ir t.s. pastāvīgā pārstāvniecība (PP) Latvijā. Ja ir, tad ārzemju uzņēmumam te var rasties UIN samaksas u.c. papildus pienākumi. It sevišķi jāuzmanās, ja darbinieks apveltīts ar kādām menedžmenta funkcijām vai vēl trakāk – tiesībām slēgt līgumus ārzemju uzņēmuma vārdā.

Polija iet citā virzienā

Polijā sāk veidoties negatīva prakse par to, kādos gadījumos ārvalsts uzņēmumam veidojas PP, ja Polijā attālināti strādā šī uzņēmuma darbinieki. OECD jaunie komentāri saistībā ar Covid-19 iedeva jaunu virzienu, pasakot, ka mājas biroju tomēr var uzskatīt par uzņēmuma “fiksēto” vietu kādā valstī. Kā stāstīja mūsu nodokļu tīkla WTS kolēģi, darba pienākumu veikšana no mājām varētu radīt “noteiktas darbības vietas” risku. PP neveidojas, ja ārvalsts uzņēmuma darbinieki Polijā veic tādas darbības, kas nav attiecīgā ārvalsts uzņēmuma pamatdarbība un nav saistīta ar pamatproduktiem un pakalpojumiem, ko uzņēmums piedāvā saviem klientiem. PP galvenos principus veido OECD un tie ir visā pasaulē ļoti līdzīgi. Polija bieži ieņem striktu nostāju nodokļu jautājumos, bet tās prakse var arī norādīt uz interpretāciju, kādu drīz varētu ieņemt arī Latvijas VID. Līdz ar to, nodarbinot darbiniekus attālināti, ieteicams detalizēti izvērtēt attiecīgo darbinieku pienākumus.

VSAOI atvieglojumu nomadniekiem neatbalstīja

Jau iepriekš rakstīju par sākotnējo priekšlikumu nomad vīzu programmas dalībniekiem. Tad lūk, likumprojekta otrā lasījuma sietu šis VSAOI priekšlikums neizturēja un atbira. Tomēr jautājums paliek – vai politiķi ir domājuši, kā šādiem darbiniekiem būs jāmaksā VSAOI? No zemāk iekopētās Saeimas otrā lasījuma stenogrammas izskatās, ka diez vai. Deputāti runā, ka valsts budžets tik iegūs un uz sociāliem pabalstiem šie darbinieki nepretendēs. Tomēr, ja viņiem VSAOI būs jāmaksā (un pagaidām neredzu pamatu nemaksāt vairumā no gadījumiem), tad kā? Šos maksājumus arī pārsauksim par solidaritātes nodokli, lai neko nav jādod pretī?

No Saeimas stenogrammas 2.lasījumam

R.Znotiņš (Konservatīvie): .. Šis mans priekšlikums paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 1. septembrim izstrādāt regulējumu, kas dotu iespēju cilvēkiem, kas ir saņēmuši attālinātā darba vīzu, dzīvot Latvijā… nevis strādāt, nevis saņemt sociālās garantijas šeit, bet gan strādāt citas valsts kompānijā ārpus Eiropas Savienības… šiem cilvēkiem dotu iespēju ne tikai dzīvot Latvijā un tērēt šeit savu naudu, bet arī pārcelt nodokļu rezidenci, saņemot pretī zināmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi. No kurienes nāk šāds priekšlikums? Šāds priekšlikums nāk no daudzu Eiropas valstu pieredzes. Konkrēti es gribu nosaukt Igauniju, Horvātiju, Portugāli, kas šādā veidā piesaista pārsvarā jaunus cilvēkus, kuri strādā attālināti IT kompānijās un tā tālāk, bet dzīvo dažādās pasaules valstīs, brauc un braukā… piesaista šādus cilvēkus… un ar šo piedāvājumu pārcelt nodokļu rezidenci, principā panākt to, ka šie cilvēki maksātu naudu nevis, piemēram, Apvienotās Karalistes vai ASV budžetā, bet šajā gadījumā maksātu naudu Latvijas valsts budžetā. Mums tas neizmaksātu neko, jo sociālās garantijas mums nebūtu šiem cilvēkiem jāmaksā, pensijas mums nebūtu jāmaksā. Šis principā ir veids, kā papildināt valsts budžetu. Un šo veidu ļoti veiksmīgi izmanto mūsu kaimiņi igauņi. The New York Times raksts – daļa no jums jau ir izlasījuši, citiem es iesaku iepazīties. Pēc The New York Times datiem, Igaunijas premjerministre norāda, ka šādā veidā Igaunija valsts budžetā papildus ir iekasējusi ap 50 miljoniem eiro. Mēs arī par šo rīkojām… Nevalstiskās organizācijas par šo rīkoja atsevišķu konferenci, kur vairāki no jums – deputāti – arī piedalījās. Un tur, piemēram, kolēģi no Horvātijas dalījās ar viņu valsts pieredzi, kā šāds regulējums veiksmīgi strādā. Šobrīd mums ir dažādi izaicinājumi, mūsu valsts budžets nepildās tik labi, kā gribētos, Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, arī kovida seku dēļ un tā tālāk. Līdz ar to šis ir lielisks veids, kā papildināt valsts budžeta ienākumus. Jūsu rokās šobrīd ir divas opcijas – izvēlēties šādu iespēju un piedāvāt attālinātā darba vīzas lietotājiem arī Latviju kā vienu no iespējām, kur var dzīvot un maksāt Latvijas valsts budžetā savus nodokļus, vai atstāt visu šo “pīrāgu” igauņiem un teikt, ka mums šādi ienākumi valsts budžetā nav nepieciešami.

Ko tad saka NY Times?

Te iespējams atrast sīkāku informāciju par Igaunijas digital nomad programmu, ko tā ieviesa 2020.g. augustā, bet kas atšķiras no Latvijas plānotā piedāvājuma. Starp citu, gandrīz visi plašajā pasaulē arī ir dzirdējuši par Igaunijas e-rezidences programmu, kaut arī tas ir vien marketinga triks un nedod pilnīgi nekādas nodokļu priekšrocības. Bet.. who cares, ja tas strādā un cilvēki uz to pavelkas kā bites uz medu vai kā cielaviņas puisis uz meiteni manā pagalmā šajā video.. Tikmēr Latvija piedāvā aptuveni visu to pašu, tik bez fancy nosaukuma un PR. Savukārt, NY Times slavē Igauniju un Islandi, kur šāda persona var uzturēties bez IIN nomaksas (nav runa par samazinātu IIN likmi!) no 1/2 gada līdz gadam. Tomēr NYT apskatītajā piemērā cilvēkiem tāpat palika IIN samaksas pienākumi savā valstī (ASV).

Patiesībā šis pasākumus ir DAUDZ izplatītāks

2020. gadā un 2021. gadā Karību jūras reģiona valstis, piemēram, Antigva un Barbuda, Barbadosa, Bermudu salas un Dominika, visas izsniedza vīzu sertifikātus, ko attiecīgi sauca par “Nomad Digitālo Rezidenci”, “Darba zīmogs”, “Darbs no Bermudu salām” un “Darbs Brīvā Dabā”, kas piešķir vadītājiem un studentiem atļauju strādāt vai mācīties attālināti no šīm Klusā okeāna salām pēc tam, kad ir pabeigtas paātrinātas un vienotas maksas pieteikšanās procedūras. Citas pasaules valstis, piemēram, Brazīlija, Kaboverde, Kaimanu salas, Kostarika, Gruzija, Ungārija, Islande, Malta, Maurīcija, Meksika, Monserrata, Panama, Rumānija, Sentlūsija, Seišelu salas un Dubaija AAE ir izveidojušas līdzīgas programmas digitālajiem nomadiem. Papildus jaunajai dzīves pieredzei dažas īstermiņa vīzu programmas arī sola atbrīvot digitālos nomadus no jebkādām nodokļu deklarēšanas saistībām. Piemēram, Horvātijas jaunā “digitālo nomadu pagaidu uzturēšanās” piešķir nodokļu atvieglojumus digitālajiem darbiniekiem, kas pārceļas uz šīs valsts krastiem uz laiku līdz vienam gadam. Grieķija 2021. gadā mainīja savu nodokļu režīmu ienākošajiem darba ņēmējiem, piedāvājot ES un trešo valstu pilsoņiem, kuri pārceļ savu nodokļu rezidenci uz tās teritoriju, 50% atlaidi Grieķijas izcelsmes ienākuma nodoklim līdz septiņiem gadiem.

Ar pārrobežu darba attiecībām jāuzmanās!

Kam šī tēma ir svarīga, jau kādā no iepriekšējiem blogiem ieskicēju strādāšanas no mājām nodokļu labirintus, kas dažreiz mēdz pārvērsties par džungļiem, jo nav vienotas globālas sistēmas. Vienmēr jāskatās uz attiecīgo divu valstu nodokļu konvencijām. Viss paliek pavisam jautri, ja iesaistītas trīs vai vairāk valstis. Vēl trakāk gāja kādam mūsu klientam, kas par darbiniekiem samaksāja IIN gan Latvijā, gan Norvēģijā. Tiesā klients pirms nedēļas beidzot uzvarēja VID dubultās aplikšanas novēršanas jautājumā, tomēr zināma slikta pēcgarša mutē palika, jo tiesa atmaksāja tikai tik IIN, cik klients samaksāja Norvēģijā (Latvijā samaksāja mazliet vairāk), kaut arī Latvijai vispār nebija tiesības uz šo IIN.